Investīciju piesaistes programma, kas sniedz iespēju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, saņemt termiņuzturēšanās atļauju, veicinājusi finanšu pieplūdumu ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pašvaldībās. 2013. gada pirmajā pusē termiņuzturēšanās atļauju pieteicēju un ar viņu ģimenes locekļiem saistīto kapitālsabiedrību nodokļu iemaksu apjoms valsts budžetā sasniedzis gandrīz 100 miljonus eiro. Savukārt pašvaldību budžetos ar nekustamā īpašuma nodokļa starpniecību iemaksāti vairāk nekā 570 tūkstoši eiro jeb 0.5% no kopumā valstī iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

Lai gan lielākā daļa nerezidentu, kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu, savu izvēli izdara par labu galvaspilsētai Rīgai vai kūrortpilsētai Jūrmalai, novērojama interese arī par nekustamajiem īpašumiem citos Latvijas reģionos, piemēram, Cēsu novadā un Ozolnieku novadā. Interesi par īpašuma iegādi ārpus galvaspilsētas veicinājušas ne tikai salīdzinoši zemākās īpašuma cenas, bet arī ekoloģiskā vide un attīstīta infrastruktūra. Tomēr viens no būtiskākajiem kritērijiem izvērtējot īpašuma iegādi ārpus Rīgas, ir attālums līdz galvaspilsētai.

Tomēr līdz ar Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā šī gada 1. septembrī un kuri paredz vienotu iemaksu slieksni nekustamā īpašuma iegādei apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām, gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, investoru interese par īpašumiem ārpus galvaspilsētas visticamāk krasi samazināsies. "Valdības lēmums ietekmi atstās arī uz mazo pilsētu pašvaldībām. Tām nāksies pārskatīt savu finanšu plūsmu un "savilkt jostas", jo investori tā vietā, lai apsvērtu īpašumu iegādi, piemēram, Cēsīs vai Jelgavā, priekšroku dos Rīgai vai Jūrmalai," komentē Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas ziņojumā nerezidentu iegādāto īpašumu īpatsvars, piemēram, Ozolnieku novadā sastāda 1.01% no pašvaldībā esošo īpašumu skaita. Šie darījumi labvēlīgi ietekmējuši pašvaldības nekustamā īpašuma tirgu, jo lielākoties nerezidenti iegādājušies īpašumus, kuri ilgstoši stāvējuši tukši. Tāpat vietējie uzņēmēji un teritoriju attīstītāji ir saņēmuši papildus līdzekļus biznesa attīstībai, kas ļāvuši plānot jaunus nekustamo īpašumu projektus Ozolnieku novadā.

Valsts un pašvaldību budžetus papildina ne tikai tiešās nerezidentu investīcijas, bet arī viņu ikdienas tēriņi, kā arī izdevumi par īpašuma apsaimniekošanu un saimniecisko darbību. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm investori uz vienu ģimenes locekli pārtikas, apģērba iegādei un izklaides pasākumiem vidēji mēnesi tērē 1420 eiro. Tādējādi gadā kopējie nerezidentu tēriņi mūsu valstī pārsniedz 28 miljonus eiro, savukārt patēriņa nodokļ u maksājumi valsts budžetā ienes papildus 5,7 miljonus eiro.

Kopumā 2013. gada pirmajā pusgadā ar nerezidentiem saistītie uzņēmumi ienākuma nodoklī samaksājuši vairāk nekā 14 miljonus eiro, kas sastāda 7,8% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem valsts budžetā.