Lielāko daļu jeb aptuveni 90% no kopējiem darījumiem nekustamo īpašumu jomā 2013. gadā veikušas bankas, Latvijā reģistrēti uzņēmumi un vietējie iedzīvotāji. Savukārt nerezidentu īpatsvars nekustamā īpašumu iegādes darījumos sastāda aptuveni 10%, liecina valsts Zemes dienesta apkopotie dati.

Bankas un vietējie uzņēmumi dominē tādos tirgus segmentos kā darījumi ar tipveida dzīvokļiem mikrorajonos, kā arī darījumi ar biroja telpām un zemes gabaliem. Vietējie iedzīvotāji visvairāk interesējas par nelielas savrupmājas vai savai finanšu plūsmai atbilstošas cenas dzīvokļa iegādi ar pārdomātu plānojumu, zemām apsaimniekošanas izmaksām, attīstītu infrastruktūru, komunikācijām un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu. Savukārt ārvalstu investori lielākoties izvēlas iegādāties ekskluzīvus īpašumus galvaspilsētas centrā vai Jūrmalā, secinājuši Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA eksperti.

„Nerezidentu un vietējo uzņēmumu un iedzīvotāju interese par nekustamo īpašumu tirgu krasi atšķiras. Ārvalstu investori lielākoties iegādājas ekskluzīvus mājokļus, visbiežāk Rīgā vai Jūrmalā. Savukārt mikrorajonos, biroju telpu tirgū un citos nekustamā īpašuma segmentos ārvalstu investoru ietekme nav liela. Tipveida dzīvokļu cenu izmaiņas, kas vērojamas pēckrīzes periodā, ir atbilstošas Latvijas ekonomikas attīstības dinamikai," skaidro nekustamo īpašumu kompānijas Real Estate Park valdes loceklis Uģis Stīpnieks.

Par 10% samazinājušās nerezidentu investīcijas Rīgā un Jūrmalā

Kā paredz Latvijas investīciju piesaistes programma, ārvalstu iedzīvotājiem, kuri iegādājas nekustamos īpašumus mūsu valstī, ir iespēja saņemt arī termiņuzturēšanās atļaujas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem, pērn, salīdzinot ar 2012. gadu nerezidentu investīcijas apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām Rīgā un Jūrmalā samazinājušās par 10%. Ja 2012. gadā iegādājoties īpašumus šajās pilsētās, nerezidenti investējuši aptuveni 200 miljonus eiro jeb 90% no visiem termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju ieguldījumiem Latvijā, tad pērn tie ir bijuši aptuveni 80% no kopējām nerezidentu investīcijām mūsu valstī.

Novērtējot Latvijas priekšrocības - ģeogrāfisko novietojumu, politisko un ekonomisko stabilitāti, attīstīto kultūras dzīvi, kā arī mieru un drošību, lielākoties ārvalstnieki īpašumu izvēlas iegādāties personīgām vajadzībām - dzīvošanai kopā ar ģimeni vai uzņēmējdarbības uzsākšanai.

"Nerezidentu ietekme kopumā uz visu nekustamā īpašuma tirgu ir pārvērtēta, ietekme ir ļoti būtiska vienīgi ekskluzīvo dzīvojamo platību segmentā. Dzīvokļi Rīgas centrā un savrupmājas Jūrmalā, kuras raisa interesi no ārvalstu iedzīvotāju puses, nav valstij stratēģisks resurss, kā piemēram, lauksaimniecības zeme vai meži. Iegādājoties īpašumu un dzīvojot Latvijā, ārvalstu iedzīvotāji ne tikai maksā nodokļus, bet arī pērk nepieciešamās mēbeles mājokļa iekārtošanai, dodas uz veikaliem, ietur maltītes restorānos, atpūšas un izklaidējas, kā arī izmanto dažādus pakalpojumus. Tā nodrošinot mūsu valsts budžetam papildus resursus, sekmējot uzņēmējdarbību," norāda Uģis Stīpnieks.

Tāpat nerezidentu investīcijas ļāvušas attīstīt arī virkni jaunu ekskluzīvu dzīvojamo projektu Rīgas centrā un Jūrmalā, kā arī turpināt iesāktos projektus, kuru būvniecība līdz ar ekonomisko recesiju tika pārtraukta.