spēkā esošs no 26.06.2002

Publicēts:Vēstnesis 88 12.06.2002

---

   Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2004.gada 19.augustam.

   Grozījumi: 27.12.2002. MK not. nr.564 (L.V., 28.dec., nr.189;

                                          Ziņotājs, 2003, nr.6)

              10.04.2003. likums (L.V., 30.apr., nr.65;

                                  Ziņotājs, 2003, nr.10)

              17.08.2004. MK not. nr.710 (L.V., 19.aug., nr.131)

                                                                   Saeima ir pieņēmusi un Valsts

                                                                   prezidents izsludina šādu likumu:

Teritorijas plānošanas likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Teritorijas plānojuma jēdziens

Teritorijas plānojums ir teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu.

3.pants. Teritorijas plānošanas principi.

Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro šādus teritorijas plānošanas principus:

1) ilgtspējības principu, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;

2) interešu saskaņotības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;

3) daudzveidības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība;

4) detalizācijas principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;

5) konkurences principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;

6) nepārtrauktības un pēctecības principu, kas nodrošina, ka, mainoties spēkā esošajam plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies;

7) atklātības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

4.pants. Teritorijas plānošanas uzdevumi

Teritorijas plānošanas uzdevumi ir šādi:

1) izvērtēt valsts, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus;

2) radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;

3) iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos;

4) radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai;

5) garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu;

6) veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu;

7) saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti.

5.pants. Teritorijas plānošanas līmeņi un dokumenti

Teritorijas plānošanu, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, īsteno šādos plānošanas līmeņos:

1) nacionālajā līmenī - nacionālā līmeņa teritorijas plānojums ir nacionālais plānojums, kurā noteiktas valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā;

2) plānošanas reģiona līmenī - plānošanas reģiona teritorijas plānojumā ir noteiktas plānošanas reģiona teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi;

3) rajona pašvaldības līmenī - rajona pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas rajona pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta rajona pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti;

4) vietējās pašvaldības līmenī - vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā un saistošajos apbūves noteikumos ir noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti.

II nodaļa. Teritorijas plānošanas kārtība un

publisko institūciju kompetence

6.pants. Teritorijas plānošanas kārtība

(1) Nacionālais plānojums attiecas uz visu valsts teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo attīstības plānu un nozares attīstības programmu.

(2) Plānošanas reģiona teritorijas plānojums attiecas uz visu plānošanas reģiona teritoriju. To izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nozares attīstības programmu.

(3) Rajona pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu rajona pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība;

2) to rajona pašvaldību politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem, ar kurām robežojas attiecīgā rajona pašvaldība;

3) attiecīgās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu vietējās pašvaldības teritoriju. To izstrādā saskaņā ar:

1) tās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība;

2) to vietējo pašvaldību politikas plānošanas dokumentiem un teritorijas plānojumiem, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība;

3) attiecīgās vietējās pašvaldības politikas plānošanas dokumentiem.

(5) Detālplānojums attiecas uz vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumā noteiktu plānošanas teritoriju, un to izstrādā pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā, ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.

(6) Rajona pašvaldības un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums stājas spēkā attiecīgās pašvaldības teritorijā pēc pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanas.

(7) Izstrādājot zemāka līmeņa teritorijas plānojumu, ievēro spēkā esošo augstāka līmeņa teritorijas plānojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003. likumu un MK 17.08.2004. noteikumiem nr.710)

7.pants. Publisko institūciju kompetence teritorijas plānošanā

(1) Ministru kabinets attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) apstiprina nacionālo plānojumu;

2) (izslēgts ar 10.04.2003. likumu);

3) nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, šā plānojuma sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību;

4) nosaka atbildīgo ministriju, kura veic šajā likumā minētās funkcijas.

(2) Nacionālā reģionālās attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) izvērtē nacionālo plānojumu;

2) izvērtē plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

(3) Atbildīgā ministrija attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) metodiski vada, pārrauga un koordinē nacionālā plānojuma, plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi;

2) sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā nacionālo plānojumu;

3) izvērtē plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un normatīvajiem aktiem un ierosina nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šā likuma, citu normatīvo aktu un nacionālā plānojuma prasībām;

4) uztur nacionālā plānojuma, plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi un arhīvu;

5) piešķir valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei;

6) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) vada un nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus nacionālajā plānojumā;

4) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

5) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

(5) Rajona pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona teritorijas plānojumā un nacionālajā plānojumā;

4) sadarbojas ar citām rajonu pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) izvērtē attiecīgā rajona pašvaldībā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību spēkā esošajiem rajona pašvaldības teritorijas plānojumiem;

6) izvērtē tās nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nozares attīstības programmas, plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma daļas, kuras attiecas uz šīs rajona pašvaldības teritoriju;

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

8) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.

(6) Vietējā pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto teritorijas plānojumu, detālplānojumu un to grozījumus un pieņem saistošos apbūves noteikumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona un rajona pašvaldības teritorijas plānojumos;

4) sadarbojas ar citām vietējām pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) nodrošina sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā;

6) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un rajona pašvaldības teritorijas plānojuma ievērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003. likumu, kas stājas spēkā no 15.05.2003.)

III nodaļa. Teritorijas plānošanas sabiedriskā apspriešana

un finansēšana

8.pants. Sabiedriskās apspriešanas organizēšana.

(1) Lai nodrošinātu nacionālā plānojuma sabiedrisko apspriešanu, atbildīgā ministrija:

1) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par nacionālā plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar nacionālo plānojumu un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību nacionālā līmeņa teritorijas plānošanas procesā.

(2) Lai nodrošinātu plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome:

1) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par šā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar plānošanas reģiona teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību šā plānošanas reģiona teritorijas plānošanas procesā.

(3) Lai nodrošinātu rajona pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā rajona pašvaldība:

1) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par šīs rajona pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar šīs rajona pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību šīs rajona pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

(4) Lai nodrošinātu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā vietējā pašvaldība:

1) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā informāciju par šīs vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar šīs vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību šīs vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

9.pants. Fizisko un juridisko personu tiesības piedalīties teritorijas plānojumu apspriešanā

(1) Ikvienai fiziskajai un juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus.

(2) Ikviena fiziskā un juridiskā persona ir tiesīga noteiktā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par teritorijas plānojumiem un saņemt rakstveida atbildi par tiem.

10.pants. Pārskats par teritorijas plānošanas procesu

(1) Atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" pārskatu par nacionālā plānojuma izstrādi.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padome līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" pārskatu par šā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un nacionālā plānojuma ievērošanu.

(3) Rajona pašvaldība līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" pārskatu par šā rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma ievērošanu.

(4) Atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" pārskatu par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi un rajonu pašvaldību teritorijas plānojumu ievērošanu.

11.pants. Teritorijas plānošanas finansēšana pašvaldību līmenī

(1) Izdevumi teritorijas plānošanai ir pašvaldības nepieciešamie izdevumi, un tos paredz pašvaldības budžetā.

(2) Teritorijas plānošanas veicināšanai valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta valsts mērķdotācija līdzfinansējumam plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas attīstības plānošanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi nr.187 "Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai";

2) (izslēgts ar 10.04.2003. likumu, kas stājas spēkā no 15.05.2003).

2.¹ Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi nr.423 "Noteikumi par teritorijas plānojumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(2003.gada 10.aprīļa likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 15.05.2003.)

3. Likuma 6.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos teritorijas plānojumus izstrādā un apstiprina līdz 2004.gada 31.decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003. likumu, kas stājas spēkā no 15.05.2003.)

4. (Izslēgts ar 10.04.2003. likumu, kas stājas spēkā no 15.05.2003).

5. Pašvaldības sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izvērtē savu teritorijas plānojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un neatbilstības gadījumā pieņem lēmumu par grozījumiem teritorijas plānojumā vai uzsāk jauna teritorijas plānojuma izstrādi. Pašvaldības nosūta attiecīgos lēmumus atbildīgajai ministrijai.

6. Pārejas noteikumu 2.¹ punkts piemērojams ar 2002.gada 26.decembri.

(2003.gada 10.aprīļa likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 15.05.2003.)

7. Ja vietējai pašvaldībai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, detālplānojumu izstrādā, pamatojoties uz spēkā esošā rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.

(MK 17.08.2004. noteikumu nr.710 redakcijā)

8. Pārejas noteikumu 7.punkts piemērojams līdz 2004.gada 31.decembrim.

(MK 17.08.2004. noteikumu nr.710 redakcijā)

 

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 22.maijā.

 

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs                                      J.Straume

Rīgā 2002.gada 12.jūnijā