Ikviens, kas iegādājies māju laukos, agrāk vai vēlāk nonāk pie pārdomām, kā lai padara mājas apkārtni ērtāku, interesantāku pastaigām un negarlaicīgu? Ātri vien iestājas panika - ar ko lai sāk, kā lai izplāno zemesgabalu, ko lai iestāda... Un, lai gan par šiem jautājumiem sarakstīts ļoti daudz speciālās literatūras, ne vienmēr tiek rasts optimālākais risinājums. Ja pat par pirmajiem diviem jautājumiem informācija atrodama ikvienā ārzemēs publicētajā grāmatā vai žurnālā, tad ar pēdējo ir krietni vairāk problēmu, jo Eiropas ziemeļrietumi ir tā saucamās riskantās augkopības zona - daudzi augi, kas ir ieteikti tulkotajās grāmatās, ne vienmēr jūtas labi arī pie mums.

Ko tad var izmantot par pamatu lauku īpašuma ainavas dizainā? Plaukstošais pavasaris uzliesmo un ātri vien izdeg, ātri beidzas arī zaļā vasara, bet rudenī zemesgabals atkal izskatās pelēks un tukšs. Šeit palīdzēs mūžzaļie lapu koki un, protams, skuju koki. Formu un krāsu daudzveidība ir garantēta. Nepamanīt skuju kokus ir tikpat kā neiespējami. Atsevišķie augi, kas piesaista skatienus, būs sava veida akcents, pamats blakus augošajai ziedu vai krūmu kompozīcijai. Skuju koki tālplānā kļūs par izcilu fonu citiem augiem. Savukārt rudens un ziemas periodā tie uzturēs dārza struktūru un nodrošinās neatkārtojamu kolorītu. Vispirms gan jānoskaidro pieaugušā koka augšanas intensitāte un izmēri, tātad, jāuzzina, kāds tas izskatīsies pēc pāris gadiem. Pretējā gadījumā, iestādot stādiņu pie celiņa, drīz vien var nākties izcirst tuneļus koka vainagā, lai tiktu pie liedaga.

Ja esat izlēmis izveidot neparastu dārzu, pareiza skuju koka iestādīšana gandrīz simtprocentīgi garantē izcilus rezultātus nākotnē. Labāk veltīt vairāk laika stādījuma vietas sagatavošanai, nekā vēlāk gadiem ilgi mēģināt „atdzīvināt" koku. Vispirms jānoskaidro ekoloģiskie apstākļi Jūsu zemesgabalā un jāsalīdzina tie ar iegādāto augu augšanas prasībām. Gandrīz visi skuju augi labi aug tikai labi drenētās augsnēs un necieš ūdens nostāvēšanos. Savukārt vēlamais augsnes sastāvs dažādiem augiem būs atšķirīgs. Egles, baltegles, īves, mikrobiotas, tūjas vairāk mīl auglīgās augsnes; paeglim, lapeglei un priedei patīk, ja substrāts stādīšanai nav pārlieku barojošs, un ir atjaukts ar smiltīm, jo tad gaiss var netraucēti piekļūt saknēm (šādas augsnes ir mūsu priežu mežos). Ar otro augšanas gadu pirmo minēto augu grupu var arī piebarot, taču tikai ar speciālo mēslojumu skuju augiem vai nelielu daudzumu organisko mēslojumu (piemēram, kompostu vai organisko mēslojumu). Šeit galvenais zināt mēru. Pārāk auglīgās augsnēs kokiem var saplaisāt miza, parādīties sveķu tecēšana, sabojāties forma (augi lodes formā, piemēram, intensīvās augšanas rezultātā iegūst piramīdas aprises utt.); tie tāpat var sliktāk justies ziemā. Pārāk lielos daudzumos izmantotie minerālie mēslojumi bieži vien izraisa skuju dzeltēšanu un to izkalšanu („izdegšanu").

Sīkāk aplūkosim skuju augu stādīšanas procesu. Ņemot vērā to, ka stādīšanas materiāli var būt dažādi, tad arī stādīšanas termiņi un tehnoloģijas var atšķirties. Pircējiem tiek piedāvāti augi vai nu ar vaļēju sakņu sistēmu (kas nesen izņemti no stādaudzētavas), vai konteineros (izaudzēti plastmasas podos vai īpašajos polietilēna maisos), vai ar kamolu (sakņu sistēma atrodas augsnes kamolā, kas ir ietīts raupjā audumā vai metāla tīklā).

Iegādājoties augu, jāpievērš uzmanība tā vispārējam stāvoklim, kā arī sakņu sistēmas izmēram un kvalitātei. Stādīšanai optimālajā sezonā augu saknes atradīsies aktīvās augšanas fāzē un būs ar baltiem galiņiem.

Tātad, vispirms par skuju koku stādīšanas termiņiem. Piemērotākais laiks augu stādīšanai ar vaļēju sakņu sistēmu ir pavasaris, aprīļa beigas - maija sākums: pumpuri vēl nav pieņēmušies spēkā, tāpēc stādi neizjutīs stresu. Rudenī stādīšana ieteicama kopš augusta sākuma līdz septembra sākumam, kad turpinās intensīvā sakņu augšana. Augi, kas iegādāti konteineros vai ar kamolu, ar jauno vidi sarod ātrāk, jo sakņu sistēma ir kompakta un stādīšanas gaitā praktiski nav ievainojama. Tos var stādīt jebkurā gada laikā, lai gan optimālākas laiks ir maija beigas - jūnija sākums, vai arī, kā iepriekšminētajā gadījumā, augustā - septembra sākumā, kad saknes aktīvi attīstās, un augi labāk iestiprinās augsnē.

Otrkārt, jāmin stādīšanas dziļums. Bieži vien, steigā iegādājoties stādu veikalā vai izpārdošanā, mēs konstatējam atmirušos apakšējos zarus uz kuplā vainaga fona. Zarus mēs, protams, nogriežam, un ļoti gribam iestādīt augu tā, lai kuplie zari sniegtos jau no zemes virsmas. Šeit mūs sagaida lielākais pārsteigums. Pēc stādīšanas saknes kakliņam (vietai, kur beidzas stumbrs un sākas saknes) jābūt vienā līmenī ar augsni, un nekādā gadījumā ne dziļāk. Pretējā gadījumā skuju augs ātri vien aizies bojā, neraugoties uz visiem pūliņiem to saglabāt.

Treškārt, svarīgs ir pats stādīšanas process. Gatavojot bedri stādīšanai, jāatceras, ka augs attīstās, kļūst lielāks, un saknes līdz ar to arī. Tāpēc sagatavotajai bedrei jābūt lielākai, kā kamols. Pārstādot augu vai stādot stādu ar vaļējo sakņu sistēmu jācenšas maksimāli iespējami saglabāt zemi uz saknēm. Nav ieteicams atstāt izraktā auga saknes zem klājas debess, tās var piebērt ar augsni vai apsegt ar mitru audumu. Pretējā gadījumā augam būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai iekārtotos jaunajā mājvietā, jo sakņu spurgaliņas sausā gaisā ārpus augsnes dzīvo vien dažas sekundes. Stādīšanas bedre jāaizpilda ar auglīgo substrātu, labi jānoblietē, lai nākotnē izvairītos no nosēšanās. Augs tiek iestādīts, saknes tiek sakārtotas un aizbērtas ar zemi, tad zemes kārta tiek noblietēta. Neaizmirstam arī par saknes kakliņa līmeni. Ja augs tiek stādīts rudenī, tas jāiestāda 2-3 cm dziļāk, savādāk ziemā vēl nenostiprinājušos stādu var izspiest no augsnes. Augsne nedaudz nosēžas, rezultātā pazūd gaisa pūslīši. Pirmās nedēļas ir īpaši uzmanīgi jārūpējas par augsnes mitrināšanu, regulāri jālaista koks, bet, ja laiks ir ļoti karsts, tad jānodrošina ēna, lai koks neizkalst. Ja augs ir liels, tas ir jānostiprina ar mietiem, lai nofiksētu sakņu sistēmu un ļaut tai iesakņoties. Stādot augu ar kamolu, zemes pika ir nedaudz jāsadala, jānovāc substrāts un pēc iespējas jāsakārto saknes, lai nepalēninās to augšana uz sāniem. Ja augs ir ar lielu kamolu, tad ir vērts pārbaudīt ražotāja materiālu kvalitāti, jo milzīgais kamols nebūt nenozīmē kuplas saknes un no vienas puses, var izrādīties fikcija, no otrās - padziļināt saknes kakliņu. Tāpēc, stādot, ir jāizņem zeme līdz saknes kakliņam un jāievieto kamols atbilstošajā dziļumā. Ja augs ir metāla tīklā, tad to nenoņem, bet audumu gan labāk novākt, lai nesāktos pūšana un neveidotos infekciju avots pie saknēm.

Kā izvēlēties stādīšanas materiālu un ko labāk iegādāties? Šie jautājumi interesē ikvienu dārzkopi - iesācēju. Riskantās augkopības apstākļiem labāk izvēlāties kokus, kas tika audzēti līdzīgā vidē. Ja tomēr esat nopircis augu no Austrumeiropas (kā tas visbiežāk arī notiek), tad dažus gadus augi ir jāapsedz ziemas laikā. Piedāvājums ir visai plašs, un vairums nopērkamo skuju augu lieliski jūtas mūsu dārzos. Ir tikai jāpiemeklē atbilstošie augšanas apstākļi. Ir arī dažas ļoti skaistu koku sugas, kas ir visai pieprasītas, taču ļoti cieš ziemā. Kā piemērus varam minēt Kanādas egli Conica un Ķīnas paegli Strikta, kas sajūsmina ar biezu, konusa formas vainagu. Šie skuju augi ik sezonu pārsalst, lai gan līdz sezonas beigām parasti arī atjaunojas. To audzēšana ir iespējama, tikai apsedzot augus ziemā, vai arī ideāli pielāgotajos ekoloģiskajos apstākļos. No alternatīviem veidiem ir vērts iegādāties mazus augus nelieliem dārziem. Tās ir parastās egles - Nidiformis, Pigmea, Little Jam, Wills Zverg, kā arī asā Glauca Globoza un Kanādas egle Echiniformis, kas labi jūtas pie mums un neprasa īpašu kopšanu. Lai gan jāsaka, ka, ja ziemā šos augus tīšuprāt aizbērsiet ar sniegu, pateicīgi tie nebūs.
Vēl kāda skuju augu problēma ir pavasara apdegumi, kas rodas izkalšanas rezultātā. Pavasarī mizā risinās spēcīga iztvaikošana uzsilšanas dēļ, taču mitrums no augsnes vēl netiek saņemts, jo saknes vēl ir sasalušas. Vairāk kā citi koki, no šīs sērgas cieš tūjas, daži paegļi, baltegles un īves. Mazināt apdegumu risku var, aizsedzot kokus vai iestādot tos pusēnā vai ēnā (ja to pieļauj auga augšanas īpašības, piemēram, īvēm). Ir ieteicams painteresēties arī par katra auga īpatnībām. Piemēram, dažiem paegļiem un mikrobiotai skujas rudenī un ziemā iekrāsojas vara krāsā, bet kalnu priedes Wintergold var palikt zeltainas, ko var sajaukt ar saules apdegumu.

Aplūkosim vēl kādu interesantu tēmu. Ja ārzemju materiāls ir tik nepiemērots, varbūt labāk iepatikušos eglīti vai priedīti atnest no meža? Taču šeit ir jādomā, cik tas ir likumīgi. Tāpēc aplūkosim situāciju, kad augs tiek pārstādīts viena zemesgabala robežās. Faktiski atkārtosies variants ar vaļējo sakņu sistēmu, tādēļ jāievēro optimālie stādīšanas termiņi šādiem augiem. Labāk izvēlēties ne pārāk lielu koku. Pavasarī, maijā, ar lāpstu jānocērt visi augi 20 cm rādiusā. Saknes jāiestāda nedaudz dziļāk par mietu, tādējādi provocējot jaunu saknīšu attīstīšanos un apcirsto sakņu sazarošanos. Augusta sākumā operācija ar sāknēm var tikt atkārtota. Un tikai nākamgad maijā augu ar kamolu var pārstādīt jaunajā vietā. Pa šo laiku izveidosies kompaktā sakņu sistēma, un augs labi iestiprināsies. Ja koka vainags nav simetrisks, tad jaunajā vietā augs jāiestāda ar „nabadzīgāko" pusi pret dienvidiem vai labāk apgaismotu zonu, tad laika gaitā koks izlīdzināsies. Kuplāko koka daļu var pavērst pret dārza apmeklētājiem.

Un visbeidzot arī vēl kāda tēma - skuju koku izmantošana dzīvžogos. Zaļajos žogos var izmantot praktiski visus skuju augu veidus, jo tie labi panes griešanu. Augstākiem žogiem var izmantot dažādas tūju, paegļu un egļu veidus, dzīvo apmaļu veidošanai - paegļus un mikrobiotu, ko ir vien regulāri jāgriež. Neatkārtojamu tumši zaļu dzīvžogu nodrošinās Kanādas īve, ko iestādīsim dārza ēnas zonās (pārāk saulainās vietās augi dzeltēs un pavasaros „degs"). Lai gan pārdošanā diemžēl ir rietumu šķirņu īves, kas ir daudz mazāk izturīgi pret aukstumu

Ņemot vērā ierobežotu raksta garumu, mēs nevaram šeit aplūkot arī dažādu augu kopšanas un stādīšanas īpatnības. Tādēļ nekautrējieties lūgt padomu konsultantiem tirdzniecības vietās, kur pirksiet materiālu. Daudzi veikali ir iekārtojuši arī interneta lapas, kur var iepazīties ar katra konkrētā augu veida agrotehniku. Ievērojot šos padomus, Jūs varēsiet gadiem ilgi priecāties par savu dārzu.

Jurijs Kalugins, biologs

"Zagorodnoe_obozrenie"