Par māju, kurai apkārt šalkotu dārzs, sapņo teju ikviens lielpilsētas iedzīvotājs, kas ir noguris no megapoles burzmas un steigas. Vasarnīcas ziemā bieži vien tiek pamestas, savukārt savrupmāju īpašnieki ārpus pilsētas robežām tajās dzīvo cauru gadu, tādēļ dārzu vēro nepārtraukti. Līdz ar to gribās panākt, lai aina būtu vizuāli pievilcīga visās sezonās - gan ziemā, gan vasarā. Padarīt savu dārziņu interesantāku ir pilnīgi iespējams jebkurā gadalaikā.

Gadalaikus var salīdzināt ar fotogrāfijām. Šajā ziņā gadalaiku mija kopš pavasara, kad uzplaukst pirmās sīpolpuķes, līdz pat rudenim, kad no kokiem nobirst pēdējās lapas, ir krāsaino foto kaleidoskops, kurā liela nozīme ir toņu niansēm un krāsu kontrastiem. Vasaras dārzā, kā arī rudenī, šādu salikumu palete ir viskrāšņākā. Ziemā, it īpaši ja sniega nav (kas pēdējos gados tiek novērots aizvien biežāk), ainava ir monohroma. Ziema šādos gadījumos ir pelēkās un brūnās krāsas valstība. Pelēkās debesis, tumši pelēkie koku stumbri un brūnās sakaltušās lapas uz zemes. Izskatās pēc melnbaltās fotogrāfijas. Nozīmīgas kļūst formas, līnijas un krāsu toņi. Un protams, arī kompozīcija. Dažkārt ziemas vienkrāsainību atšķaida pīlādža ogas, vītola dzeltenās vasas, taču šādi bāli krāsas plankumi tikai akcentē ainavas nabadzīgumu šajā gada laikā. Forma un kompozīcija praktiski vienmēr piesaista uzmanību, taču krāsas var mazināt to ietekmi. Savukārt ziemā, kad krāsas gandrīz pilnībā izbalē, priekšplānā izvirzās līniju precizitāte un krāsu spēlē.

Dārzs vasarai un ziemā

Siltajā laikā gan labi kopts dārzs, gan novārtā atstātie augi priecē vienmēr. Lauku idilli papildina savvaļas ziedu smarža, putnu čivināšana un kukaiņu spindzēšana. Rudenī apbirst lapas, tad zemi pārklāj sniegs, un vēl nesen tik dzīvīgs dārzs pārtop par skumīgu baltu vai pelēku tuksnesi. Lai no tā izvairītos, dārza izveidē jāņem vērā arī tas, kāds tas izskatīsies ziemā.

Veidojot dārzu, ainavu arhitekts vienmēr ņems vērā tā īpašnieka dzīvesveidu - viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka dārza plānojumu un augu izvēli. Starp daudziem jautājumiem, kas jāuzdod, būs arī šāds: vai īpašnieki dārzā uzturēsies arī ziemā? Dārzs, ko apmeklē tikai vasarā, un dārzs, kuram jākalpo cauru gadu, atšķiras uzbūves principu ziņā.

Īsās ziemas dienas un mūžīgi mākoņiem klātās debesis neveicina labu omu. Lai arī ziemā dārzs nerosinātu skumjas, tā dizains ir jāizplāno laicīgi, vēl tikai veidojot kompozīcijas un izvēloties augus. Noteikti jāņem vērā, kā tie izskatīsies dažādos gada laikos. No vienas puses tas ainavu dizainera darbu padara sarežģītāku, no otras - arī  interesantāku.

Ļoti svarīgas ir arī dabas dotās formas - tieši šajā laikā īpaši pamanāmas kļūst lapu koku vainagu aprises, to mizas krāsa un zaru veidotais ornaments. Koku vainagu īpašību aprakstīšanai ainavu dizainā izmanto īpašu jēdzienu - „ziemas grafika". Skaistās zaru līnijas, koka mizas krāsa un faktūra, ko vairs neslēpj lapotne, spēj rosināt spēcīgas emocijas. Majestātiskais ozola vainags, izsmalcinātā kļava, cēlā liepa, nokarenie bērzu zari visvairāk piesaista uzmanību tieši ziemā. Īpaši pamanāma kļūst arī dzīvžoga ģeometrija, kas ienes savdabīgu ritmu ainavā. Ziemā īpaši vērtīgi ir mūžzaļie augi, kas spēj izdzīvot mūsu klimatā.

Ļoti svarīgas ir arī cilvēka rokām veidotās formas - dārza skulptūras un mēbeles, lapenes, žogi un sētas, ko ziemā var noslēpt vienīgi blīvais dzīvžogs no skuju krūmāja. Sarmas pārklātas metāla sētas spēj patiesi izrotāt dārzu. Sniegs vēl vairāk akcentēs krūmu un koku formu.

Zaļās kupenas

Ziemā neaug ziedi un lapas, augu virszemes daļas lielākoties iet bojā, bet nedaudzie mūžzaļie augi slēpjas sniegā. Smaragdzaļie zālieni, kas priecēja mūs vasarā, tagad ir sniega apsegti, lieli partera zālieni nu izskatās pēc baltām plaknēm. Protams, arī šādu plakni var uztvert kā fonu būvēm vai kokiem, taču jāatzīst, ka gludā sniega kārta ir pārāk vienveidīga un garlaicīga. Tāpēc dārzā, kuru arī ziemā grib redzēt krāšņu, nevajadzētu atvēlēt zālienam pārāk lielas platības. Augu krāsa un forma, kas ir kompozīcijas veidā iestādītas zālienā, kā arī gaismas un sniega spēles spēs pilnveidot ainavu. Pat ne pārāk augsta kompozīcija, piemēram, puķu dobe, zem sniega kārtas izskatīsies pēc noslēpumaina kalniņa. Lielāki augi zem baltās segas nenoslēpsies pilnībā, sniegs tos padarīs sniegavīriem līdzīgus.

Sniegs akcentē krūmāju un koku formas. Ziemā īpaši labi izskatīsies dažādu piramidālo, konisko, lodveidīgo un citu formu plastika.

Lapu koki ar ģeometrisko vainagu formu mūsu dārzos ir retums. Lodveidīgā kļava Globosum atkarībā no potējuma vietas var izaugt lodes formā vai kļūt par augstu koku. Interesanti izskatās apse Erecta, kuras plastiskās līnijas atgādina moderno ornamentu. Nevar nepamanīt piramidālo pīlādzi, liepu vai ozolu, nokareno gobu, pīlādzi, vītolu un karaganu. Ir tikai jāseko, lai potējuma vietā nekrājas sniegs, īpaši jaunajiem augiem - svara ietekmē zari var noliekties un saplaisāt, būtiski mazinot koka mūža ilgumu.

Īpaši labi ziemā ir skuju koki - vienmēr svinīga egle, plaša vai stalta priede. Mazāku koku un krūmu vidū vērojams lielāks formu daudzveidīgums - piramidālie, koniskie, lodveidīgie, nokarenie... Šādas šķirnes ir eglēm, priedēm, balteglēm, dzīvības kokiem, paegļiem - vairumam skuju koku. Ir arī eksotiskākas formas, piemēram, parastās egles Inversa glodeņveida zari to padara līdzīgu kokam no apburtā meža, bet Rietumu tūja Filiformis diegveida vasu dēļ atgādina staipekni. Krāšņu vasarīgu nokrāsu saglabā dažādi augi, bet daudzi ciprešu ģints pārstāvji (tūjas, paegļi) ziemā iegūst bronzas tonējumu.

Rezultātā tie dažreiz kļūst par nepieredzējušo dārznieku upuriem, jo pavasarī nesāk nekavējoties zaļot, kādēļ tiek atzīti par mirušajiem. Daži augi ziemā ir pat košāki kā vasarā, piemēram, vasarā dzeltenoranžā kalnu priede Carsten's ziemā ir gandrīz oranža. Galvenais sīkkoku trūkums ir tas, ka ziemas otrajā pusē tie gandrīz pilnībā nav redzami sniegā

Mūžzaļie lapu krūmi pie mums tikpat kā neaug. Ja nu vienīgi buksuss vai viršu dzimtas augi. Parastie virši, vaivariņš, pundurkrūmi un rododendri. Ziemā to platās blīvās lapas saritinās stobriņā (tādējādi izsargājoties no sala ietekmes), bet pavasarī atritinās. Daudzi mūžzaļie ir jāsargā no  februāra un marta saules stariem, jo sniegs šajā laikā darbojas kā reflektors, būtiski kaitējot lapām. Tāpēc tos labāk iestādīt vieglā ēnā.

Krāsainā miza

Vēl viens spilgto toņu avots ziemas dārzā ir dažādu koku košā miza. Īves šķirne ar ķiršsarkano mizu vai kļava ar baltzaļo stumbru dārzniecības praksē iesakņojušies tieši mizas neparastā krāsojuma dēļ, lai gan īves ziedi un kļavas lapas arī ir dekoratīvas. Citiem kokiem arī raksturīga miza ar neparastām īpašībām - kalnu kļavas miza slāņojas zvīņu veidā, atgādinot platānas mizu, papīra bērza miza ir vēl baltāka kā mūsu bērziem, bet Tālo Austrumu korķa koks izceļas ar reljefu pelēku mizu.

Arī vietējie koki neatkāpjas. Parastā papele pateicoties zaļganmelnajai mizai kļūst par interesantu, spilgtu traipu ziemā. Kontrastus veido baltais sniegs un liepas, ozola un apses tumšie stumbri. Jaunie zari parasti ir košāki - piemēram, liepai vai kļavai. Sniegs savienojumā ar pelēkajiem stumbriem un egļu smaragdzaļām skujām ir klasiskā ziemas tēma. Pelēcīgas priedes skujas un koši rudā miza izcili izskatās rietošās saules staros.

Arī krūmi ir tikpat skaisti. Ziemā visi pēkšņi pamana segliņa korķa veidojumus. Tāpat segliņu atšķir koši rozā krāsas lapas un oranžie augļi. Košus plankumus lielās grupās spēj nodrošināt arī grimonis. Auga formai Flaviramea ir koši dzeltenzaļā miza. Vienam no ērkšķrozes veidam ir zaļā vai sarkanbrūna miza. Vītoli zaru krāsu daudzveidīguma ziņā pārspēj visus citus augus - to toņi svārstās no dzeltenā līdz brūnam, sastopama arī sarkanīgā vai zaļganā krāsa.

Daudzi koki spēj saglabāt augļus līdz pat ziemas vidum vai pavasarim, ne vien izrotājot dārzu, bet arī piesaistot uzmanību .Ir baltās, rozā, oranžās, sarkanās, melnās ogas un augļi.

Vairums zālaugu ziemā tiek pārklāti ar biezu sniega segu. Izņēmums ir tikai graudaugi, īpaši to augstās šķirnes. To gaiši brūnie stiebri ir manāmi visu ziemu. Niedres lieliski izskatās mitrākās zonās, bet miskante ir salīdzinoši jauna kultūra mūsu valstī. Graudaugu ciņi un sīkbambuss izrotā dārzu pēc pirmā sniega izkrišanas. Ilggadējie mūžzaļie augi arī zem sniega kārtas saglabā zaļās lapas.

Gaisma un krāsa

Ziemā, kad dienas ir pelēkas un īsas, dārzā īpaši pieprasīti arī gaismekļi. Tirgū ir piedāvātas daudzveidīgās dizaina lampas, ko var izvietot dažādā augstumā. Labāk aizmirst celiņos iebūvētos gaismekļus - ziemā tie ir tikpat kā bezjēdzīgi, jo tiek pārklāti ar sniegu, un pat regulāra tīrīšana ar slotu nespēj pilnībā atrisināt šo problēmu. Virzītās gaismas plūsmas lampas, ar kurām var īpaši akcentēt vainagu cēlās aprises, ir daudz funkcionālākas. Nevajadzētu aizmirst arī krāsainos gaismas filtrus un pēdējā laikā popularitāti ieguvušo diožu apgaismojumu.

Galvenais ziemas dārza rotājums ir krāsainās virtenes, ko var izmantot ne tikai Jaungada  un Ziemassvētku noformējumā. Tumšajā gadalaikā tie dārzam dāvās gaismu, kuras tik ļoti pietrūkst šajā periodā, bet spožās lampiņas spēs uzlabot garastāvokli. Ja izrotāti tiks ne tikai egles, bet arī pārēji koki un krūmi, tad dārzu nevarēs pazīt. Lai skujas un zari neciestu, labāk izmantot gaismas diodes vai lampiņas ar īpašajiem uzgaļiem, kas pasargā tās no pārmērīgās uzsilšanas - sakarsušās lampas ietekmes rezultātā augs var gūt apdegumus.

Izcils dārza rotājums ir mākslīgi radītie elementi - skulptūras, kaltas vai koka dārza mēbeles. Dažas mēbeles nodrošinātā mākslinieciskā efekta ziņā var tikt pielīdzinātas skulptūrai. Piemēram, soliņš no gareniski pārzāģētā koka stumbra arī bez sniega segas izskatās kā no tautas pasakas pārmantots.

Viktors Tropčenko
www.zagorod.spb.ru