AEROC un pasīvā māja Arvien biežāk cilvēki griežas pie AEROC speciālistiem ar jautājumu: „Vai var uzbūvēt pasīvo māju no AEROC gāzbetona?" vai „Es vēlos māju ar A - klases zemu enerģijas patēriņu" - vai runa ir par atšķirīgiem jēdzieniem? Šie divi jēdzieni daļēji sakrīt, jo viens no kritērijiem - kopējais primārās enerģijas patēriņš (apkure, ūdens uzsildīšana un elektrība) uz 1 m² apkurināmās platības gadā - nedrīkst pārsniegt 120 kWh/m² kā pasīvai tā arī A - klases zema enerģijas patēriņa mājai. Papildus augstāk minētajam, pasīvām mājām ir otrs kritērijs - enerģijas patēriņš apkurei. Vācijā attiecīgais rādītājs sastāda līdz 15 kWh/m² gadā, Somijā - no 25 līdz 35 kWh/m² gadā. Jāņem vērā, ka Vācijā pasīvās mājās netiek paredzēta apkures sistēma ar aktīvo enerģiju, t.i., izmantojot apsildāmās grīdas vai radiatorus. Apkures enerģijas avots ir „pasīvā enerģija", t.i., enerģija, kuru izdala telpā esošie cilvēki, sadzīves tehnika vai caur logiem iekļūstošā saules enerģija. Gadījumā, ja ziemā ar pasīvās apkures enerģiju nepietiek, tas tiek kompensēts izmantojot ventilāciju ar gaisa rekuperāciju. A - klases enerģijas patēriņa mājās augstāk minēto ierobežojumu nav. Kā jau tika minēts, par kritēriju tiek izvirzīts kopējais aprēķinātais primārās enerģijas patēriņš, kurš nepārsniedz 120 kWh/m2 gadā, kā arī veselīga mikroklimata nodrošināšana telpās. Lai nodrošinātu šo kritēriju nav obligāti jāievēro visas Vācijā spēkā esošas prasības pasīvām mājām. Ņemot vērā vietējos klimatiskos apstākļus, Latvijā līdz šim nav definētas pasīvām mājām uzstādāmās prasības. Igaunijā ir nodibināta komisija, kurai 2011. gadā šādas prasības jānoformulē. Zemāk mēs paskaidrosim jēdzienus un dažādus paņēmienus enerģijas ietaupījuma sasniegšanai.   1. Izmantojamie termini 1.1. Pasīvā māja Pasīvās mājas koncepciju ir izstrādājuši profesors Bo Ādamsons (Lundas Universitāte, Zviedrija) 1988. gadā un doktors Volfgangs Feists, kas ir Pasīvās Mājas Institūta (Passivhaus Institut), kas atrodas Vācijā, Darmštatē, dibinātājs un vadītājs.   Lai sasniegtu augstākminēto enerģijas patēriņu apkurei pasīvajā mājā līdz 15 kWh/m² gadā un primārās enerģijas patēriņu līdz 120 kWh/m² gadā, Pasīvās Mājas Institūts ir formulējis rekomendējamās prasības siltumvadītspējas koeficienta vērtībai ārējām norobežojošām konstrukcijām (U≤ 0,15 W/m²K), logiem (U≤ 0,80 W/m²K) un gaiscaurlaidībai (n₅₀≤ 0,6 h^-1). Bez tam ārējiem norobežojumiem nedrīkst būt termiskie tilti, siltumvadītspējas lineārais koeficients termiskos tiltos ΨR nedrīkst pārsniegt 0,01 W/mK, „gaiss - gaiss" ventilācijas aprīkojuma lietderības koeficientam jābūt lielākam par 75% un stikloto virsmu spējai pārvadīt saules enerģiju ir jābūt ne mazākai par 50%. Minimālai gaisa apmaiņai jāsastāda 0,4 reizes stundā, t.i., 30 m³ stundā vienam cilvēkam. Publikācijās un semināros augstākminētās prasības bieži tiek sauktas par pasīvās mājas standartu. Patiesībā šīs prasības nav pieņemtas kā saistoši standarti vai direktīvas Vācijā vai citās Eiropas valstīs. Mēģinājumi noformēt pasīvās mājas prasības kā Eiropas Savienības direktīvu līdz šim nav atbalstīti. Tas saistīts ar to, ka zemu energopatēriņu ēku celtniecību, var panākt dažādos veidos, tajā skaitā, tikai daļēji izmantojot pasīvās mājas standarta prasības. Jāievēro arī klimatisko apstākļu dažādību attiecīgajā valstī un dažādus izmaksu atmaksāšanās termiņus. Daļai Eiropas valstu, piemēram, Vācijā un Austrijā, pasīvo māju celtniecība ir pietiekami populāra, jo galvenās pasīvo māju priekšrocības ir sekojošas:

• Zems enerģijas patēriņš.
• Laba gaisa kvalitāte telpās, kur ir obligāta piespiedu ventilācija ar gaisa rekuperāciju.

Tomēr ir jārēķinās ar zināmām problēmām projektējot, būvējot un ekspluatējot pasīvās mājas. Uzrādīsim dažas no tām:

• Būvējot pasīvo māju, problēmas var sagādāt celtniecības darbu kvalitāte. Pasīvai mājai nedrīkst būt termiskie tilti, tāpēc visus savienojumus ir jāizpilda ļoti precīzi.
• Pasīvai mājai ir jābūt ļoti hermētiskai, t.i., gaisnecaurlaidīgai. Daudzslāņu konstrukcijās to ir praktiski grūti panākt. Mūsu klimatiskajos apstākļos ārsienām siltumizolācija var sastādīt līdz pat 50 cm biezumam, kas sarežģī logu un durvju rāmju iestiprināšanu.
• Projektējot mājas arhitektonisko risinājumu jāievēro ēkas kompaktumu, ēkas orientāciju uz dienvidiem un ziemeļiem, logu izvietošanu u.t.t.
• Klientam, kas vēlās uzbūvēt sev pasīvo māju, ir jārēķinās ar dažiem ērtību ierobežojumiem. Piemēram, logu atvēršana ne tikai apkures periodā, bet arī karstās vasaras dienās noved pie palielināta enerģijas patēriņa. Arī kamīna izmantošana maina telpu siltuma līdzsvaru. Gaisa apmaiņai un temperatūras regulēšanai ir jābūt pilnībā automatizētiem un drošiem ekspluatācijā. Ziemā sistēmai automātiski operatīvi jāregulē telpu mikroklimata parametrus atkarībā no tā, cik cilvēku atrodas telpā, vai ir ieslēgta sadzīves tehnika un cik intensīva ir caur logu ieplūstoša saules enerģija.

Šo iemeslu dēļ, daļa speciālistu ironizējoši uzskata, ka pasīvā māja drīzāk piemērota pedantiskiem vācu vai austriešu pensionāriem, kas var punktuāli ievērot mājas ekspluatācijas prasības. Tajā pašā laikā, pasīvās mājas prasības ir vieglāk ievērot tādās ēkās, kā, piemēram, skolas, bērnu dārzi, sporta celtnes u.t.t.  
1.2. Zema energopatēriņa māja Saskaņā ar tehniskās literatūras avotiem, par zemā energopatēriņa mājām Vācijā un dažās citās valstīs sauc tādas mājas, kuru enerģijas patēriņš uz apkuri un atdzesēšanu nepārsniedz 40 kWh/m² gadā (Energiesparhaus 40) un primārās enerģijas (apkure + karstais ūdens + elektrība) patēriņš nepārsniedz 120 kWh/m² gadā. Turpmākos paskaidrojumos mēs balstīsimies uz augstākminētā zemā energopatēriņa mājas jēdziena.  
1.3. Ar ko atšķiras pasīvā māja no zema energopatēriņa mājas Būtiskās atšķirības starp zemā energopatēriņa un pasīvo māju uzskaitītas zemāk:

1. Pasīvo māju gadījumā galvenais uzsvars tiek likts uz ārējo norobežojošo konstrukciju maksimālu siltināšanu. Piemēram, mūsu klimatiskajos apstākļos koka karkasa mājām ir  nepieciešama ārējo sienu siltināšana līdz 40 cm biezumam. Pēc Pasīvās Mājas Institūta datiem ieteicamais siltināšanas biezums Stokholmā un Helsinkos sastāda līdz 60 cm minerālās vates biezumam, bet jumtam - pat līdz 60 - 70 cm minerālvates.

Zema energopatēriņa mājās uzsvars tiek likts uz inženiertehnisko sistēmu maksimālu izmantošanu, t.i., ventilāciju ar gaisa rekuperāciju, siltumsūkņu un saules enerģijas izmantošanu ūdens uzsildīšanai. Tas ir saistīts ar to, ka ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšana dod efektu tikai līdz noteiktai robežai, pie kam šis efekts ir mazāks nekā enerģijas ekonomija, kuru sasniedz izmantojot tehniskās sistēmas.

1. Zema energopatēriņa mājām, atšķirībā no pasīvām, apkurei tiek izmantotas apsildāmās grīdas vai radiatori. Ziemeļu valstu pieredze rāda, ka ziemā apkure tikai ar pasīvo enerģiju nav pietiekoša.
2. Plānojot ēkas arhitektonisko risinājumu zema energopatēriņa mājām nav tik stingru ierobežojumu kā pasīvām mājām.

Kopumā var secināt, ka zema energopatēriņa mājās var sasniegt tādu pašu kopējo enerģijas patēriņu un labu gaisa apmaiņu, kā pasīvajā majā, taču mērķa sasniegšanai pieeja ir atšķirīga. Tādēļ, izvēloties pareizu risinājumu, noteicošās ir investīciju atmaksas termiņš.

Attēls 1. Ārsienas siltuma zudumi Rīgā atkarībā no siltumpretestības R vērtības un siltumvadītspējas koeficienta U vērtības.

Kā jau redzams attēlā 1, jaunbūvēs, kuru ārējo sienu siltumvadītspējas koeficients U (W/m²K) zemāks par 0,20, efekts no tā turpmākās samazināšanas nav liels, taču sienu izmaksas ievērojami palielinās. Tas pats notiek arī citu ārējo norobežojošo konstrukciju gadījumā. Siltuma zudumu sadalījumu privātmājā dabīgās ventilācijas (bez gaisa uzsildīšanas) gadījumā var redzēt attēlā 2. Acīmredzams, ka svarīgākais ir samazināt siltuma zudumus caur ventilācijas sistēmu un logiem. Piemēram, dabīgās ventilācijas apmaiņa pret mehānisko ventilāciju ar gaisa rekuperāciju dod apkures enerģijas ietaupījumu 43% apmērā garantējot labu gaisa apmaiņu telpās. Tāpec ventilācijai ar gaisa rekuperāciju jābūt nevis rekomendējamai, bet obligātai visām projektējamām jaunbūvēm

Attēls 2. Siltuma zudumu sadalījums mājā ar dabīgo ventilāciju un apkurināmo platību līdz 150 m².

2. Energoefektīvie risinājumi izmantojot AEROC produkciju.

AEROC gāzbetona unikālās siltumtehniskās īpašības dod iespēju uzbūvēt ārējās sienas bez papildus siltinājuma. EcoTerm Plus 375 un 500 ir vienīgie ārsienu bloki Latvijas tirgū, no kuriem var uzbūvēt sienu ar ļoti labiem siltumcaurlaidības koeficientu rādītājiem (U - vērtības attiecīgi ir 0,22 un 0,17 W/m²K). Būvējot sienu ar tādām pašām U vērtībām no citu materiālu blokiem vienmēr nepieciešams izmantot papildus siltinājumu, kas, savukārt, ir darbietilpīgi un sadārdzina konstrukciju. Lai iegūtu sienu ar vienādu siltumcaurlaidību no citu materiālu blokiem, ir nepieciešams dažāda biezuma siltināšanas kārta. Ilustrēšanai tiek piedāvāts sekojošais attēls (siltināšana iezīmēta dzeltenajā krāsā).

Attēls 3. Sienu risinājumi no dažādu materiālu bloku veidiem ar vienādu siltumcaurlaidību.

Ja lielu daļu sienas biezuma sastāda siltināšanas materiāls, tad grūti ierīkot logus un durvis. Tos nedrīkst stiprināt pie siltināšanas materiāla, apkārt logu un durvju rāmim ir nepieciešama nesošā konstrukcija, kas sadārdzina ārsienu izmaksas. Ievērojot mājas norobežojošo konstrukciju enerģijas patēriņu ietekmējošos faktorus, tajā skaitā siltuma inerci un gaiscaurlaidību, visenergotaupīgāko rezultātu ļauj sasniegt AEROC vienslāņa ārsienas. Neskaitot AEROC blokus un pārsedzes, kas paredzēti ārējo un iekšējo sienu izbūvei, AEROC piedāvā jaunumu - armētus gāzbetona pārseguma paneļus, kurus var izmantot kā nesošo un starpstāvu pārsegumos, tā arī ēku jumta konstrukcijās. Paneļus var nostiprināt arī slīpi, t.i., no viņiem veiksmīgi var izbūvēt māju ar vienslīpu vai divslīpu jumtu. Logu un durvju aiļu pārsegšanai iesakām izmatot AEROC pārsedzes vai U - blokus.
Viendabīga akmens AEROC māja ir energotaupīga un ar labu mikroklimatu, tā ir uzbūvēta no ekoloģiski tīriem materiāliem, kas atbilst „zaļās" celtniecības prasībām. Tādā mājā ir komfortabli dzīvot.
Kaut gan bieži tiek minēts, ka maza enerģijas patēriņa mājas būvniecība izmaksā ievērojami dārgāk, nekā parastās mājas būvniecība, taču tā gluži nav. Projektējot nepieciešams atrast optimālu variantu, lai iegūtu ļoti energotaupīgu māju par saprātīgu cenu. AEROC produkcija ļauj to izdarīt. Pirmā monolītā akmens māja ar zemu enerģijas patēriņu - AEROC produkcijas kompleksais risinājums - tika uzbūvēts Sāremā, pilsētā Kuresāre. Papildus informāciju par to var atrast šeit

SIA AEROC, Šmerļa iela 3-921, LV-1006 Rīga, Tālr. 6741 8412, Fax. 6762 8210, e-mail: aeroc@aeroc.lv