KOKA MĀJAS MŪŽS

Vai esat ievērojis, ka koka mājoklī elpojas īpaši viegli un mājīgi? Parastā koksne sniedz ne vien komfortu, bet arī veselību un labsajūtu. Novērots, ka koka mājā miegs ir mierīgāks, bet daudzas alerģijas formas norit vieglāk.

Koka nams var kalpot gadsimtiem ilgi, bet var arī sabrukt pēc dažiem gadu desmitiem. Koks turpina savu mūžu arī pēc tā nociršanas. Tas joprojām reaģē uz gaisa temperatūru, tā mitrumu, sauli, tas var kļūt par mājvietu daudziem mikroorganismiem un baktērijām. Glābt un paildzināt koka nama mūžu nav vienkārši, taču viss ir iespējams. Vispirms pareizā koksne jāizvēlas vēl būvniecības gaitā. Dažas koku sugas neder konstrukciju izgatavošanai, turpretī citas var mierīgi stāvēt neskartas gadsimtiem ilgi pat bez mūsu iejaukšanās. Koksnes veidus nosacīti iedala piecās kategorijās:

1 - ļoti ilgizturīga (tīkkoks, pīlādzis);
2 - ilgizturīga (ozols, ciedrs); 
3 - vidēji ilgizturīga (priede, lapegle);
4 - maz ilgizturīga (baltegle, egle, dižskābardis); 
5 - neizturīga (aplievas koksne).

Bez īpašas apstrādes 4.klases koksni var izmantot iekšējām nesošām konstrukcijām, kas nav pakļautas mitrumam, 3.kategorijas koksni var lietot arī mitrās zonās, taču tādās, kas neatrodas tiešā saskarsmē ar granti (koka kāpnes, ārējie logi, durvis). No ozola un ciedra bez speciālās sagatavošanas var izgatavot nesošās konstrukcijas, kas tiek pakļautas atmosfēras iedarbībai (vaļējie balkoni, āra kāpnes). Turpretī pirmās klases koksne var tikt izmantota koka stabu izgatavošanai mastiem. Stabi ir jāierok zemē vai jāiebetonē.

Protams, mājokļa ilgizturības sasniegšanai jāievēro arī divi vienkāršie projektēšanas principi:

- lielas jumta paspārnes, kas koka nesošās konstrukcijas pasargās no nokrišņiem;

- pietiekoša cokolstāva ventilācija, kas novērsīs mitruma uzkrāšanos.

Koka māju būvē no sausiem baļķiem, arī visā ekspluatēšanas laikā tā regulāri jāventilē. Mājai ir „jāelpo". Šis ir galvenais nosacījums, kas ļaus izvairīties no pelējuma vai sēnītes: šo sarakstu var arī turpināt, jo dažādu slimību rašanās risks ievērojami palielinās jau pie 80% mitruma. Ja mitruma līmenis ir mazāks par 40%, nams ir drošībā, taču arī saule koka namam nav labākais draugs. Gluži nepatīkami jau pēc pirmā gada jaunajā mājvietā novērot, kā saules staru ietekmē celtne no ārpuses kļūst pelēcīga. Kā lai pasargā koka mitekli no atmosfēras ietekmes un dažādu baktēriju iedarbības? Ir izstrādātas dažādas tehnoloģijas, kas palīdz paildzināt koka sugu kalpošanas laiku.

KOKSNES APSTRĀDES TEHNOLOĢIJAS

Rūpnīcās izmanto dažādas tehnoloģijas: piemēram, piesūcināšanu vannās un zem spiediena (impregnēšanu). Pēdējā metode ir jaunākais kokapstrādes nozares sasniegums. Tās pamatā ir speciālā antiseptiskā šķīduma iesūknēšana koka korpusā visā zāģmateriālu biezumā. Šim nolūkam izmanto šķīdumu, kas nesatur arsēniku un hroma sāļus. Koka elementu pēc šādas apstrādes var izmantot kotedžu būvniecībā, nožogojumiem, konstrukcijās dārzos un parkos. Pēc impregnēšanas zāģmateriālus atkarībā no to īpašībām iedala divās grupās:

- А klase (koka konstrukcijas, kuras daļēji atrodas grantī vai ūdenī). Piemēram, dažāda veida nožogojumu balsti, laipas, kuru balsti atrodas zem ūdens u.c. Koka biezums pārsniedz 50 mm

- B klase (šādi apstrādātos izstrādājumus izmanto konstrukciju elementos, kas atradīsies virspusē - klāji, žogi, dārza arhitektūras elementi, dārza mēbeles. Koka biezums ir mazāks par 50 mm).

Impregnēšanas process ietver dažas stadijas:

• sākotnējais vakuums. Koksnes poras paplašinās, kas veicina konservanta iekļūšanu koksnē.
• zem spiediena līdz 13 atm. Ķīmiskais līdzeklis iekļūst koksnes dziļumos.
• beidzamais vakuums. Risinās ķīmisko elementu atsūknēšana, kas koksnē nav nostiprinājušies. Bieži vien līdz ar koksnes apstrādi rūpnieciskajos apstākļos, koku ar antiseptiķi apstrādā tieši būvlaukumā, montāžas vai telpu apdares gaitā.

ANTISEPTIĶI

Antiseptiķi ir īpašie ķīmiskie sastāvi, kuriem piemīt antibakteriālā un fungicīdā iedarbība (pretsēnīšu). Antiseptiķi, ko izmanto koksnes pasargāšanai no bioloģiskajiem ienaidniekiem, jānodrošina izturīgums, tie nedrīkst absorbēt mitrumu un tikt izskaloti ar ūdeni. Tāpat tiem jābūt relatīvi nekaitīgiem cilvēkiem un mājdzīvniekiem, ekspluatācijas gaitā tie nedrīkst izdalīt indīgās vielas un nepatīkamas smakas, apgrūtināt turpmāko apstrādi vai koka virsmu krāsošanu. Šobrīd plaši izplatīti ir ūdenī šķīstošie antiseptiķi, kā arī sastāvi, kuros kā šķīdinātājs izmantots lakbenzīns vai terpentīns. Ir arī antiseptiķi uz eļļas bāzes, piemēram, kreozots, ar ko impregnē dzelzceļa sliedes, taču tādiem līdzekļiem raksturīga izteikta nepatīkama smaka. Piemēram, parketu no cieto lapkoku masīva vispirms izkaltē speciālās kamerās ar lielu spiedienu, kur mitruma līmenis koku masīvā tiek samazināts līdz nullei. Tad koku visā tā biezumā apstrādā ar antiseptiķi, kā rezultātā koksne atgūst mākslīgo mitrumu ap 5-7% līmenī. Gadījumā, ja maksimālā aizsardzības efekta sasniegšanai tiek izmantoti antiseptiķi un konservanti, koksnes apstrāde jāveic pēc ēvelēšanas, frēzēšanas, urbšanas un tīrīšanas, taču pirms koka detaļu komplektēšanas.

AIZSARDZĪBA PRET SAULI

Nokrišņu un UV-staru ietekmē neapstrādātā koksne, sākotnēji balti dzeltenā krāsā, pakāpeniski kļūst pelēcīgāka. Svaigs materiāls krāsu zaudē parasti gada laikā. Šis process nekādi neietekmē koksnes izturīgumu vai citas tās īpašības, taču tas ievērojami sabojā koka virsmu ārējo izskatu. Ja noņemsim augšējo kārtu, koksne atkal atgūs sākotnējo veidolu. Izvairīties no šādas parādības var, savlaicīgi uzklājot antiseptiķi vai laku un krāsu kārtu.

PRETPELĒJUMA AIZSARDZĪBA

Daudz kaitīgāks koksnes ienaidnieks ir tā dēvētais «zilējums». Tas tiek novērots lielākoties palielinātā gaisa mitruma gadījumā un pie 10-25ºС temperatūras. Zilējuma rašanos veicina arī apkārtējā gaisa nekustīgums. Svaigi nozāģētā koksne ir vairāk pakļauta zilējuma riskam, nekā izkaltētā. Taču arī sausā koksne var nozilēt iepriekšminēto faktoru ietekmē. Īpaši bieži zilē priede. Zilējums pats par sevi, pretēji izplatītam viedoklim, nemaina koksnes mehāniskās īpašības. Tas drīzāk ir koksnes pūšanas vēstnesis (sēnītes un citu mikroorganismu uzbrukums), tas arī norāda uz pārmērīgu koksnes mitrumu. Pareizi projektējot konstrukcijas, aizsargājot koksni ar īpašiem līdzekļiem un regulējot mitruma līmeni (vedinot) iespējams novērst postošo mikroorganismu iedarbību.

Īpaši bīstamas koksnei ir dažādas sēnītes, pelējums, baktērijas un aļģes. Tās ne vien kropļo koksnes ārējo izskatu, bet arī izārda šķiedras, veicina koksnes mīkstināšanu, tādējādi neatgriezeniski bojājot nesošās konstrukcijas. Profesionāļi puves veidu (mikroorganismu darbības rezultāts) izšķir atkarībā no tās krāsām (sarkana, balta, pelēka, dzeltena, zaļa). Sarkanā puve apdraud skuju kokus, baltā un dzeltenā ir bīstama ozolam un bērzam, zaļā - ozola mucām, kā arī koka sijām un pagrabu pārsegumiem. Koka mājokļu ļaunākais ienaidnieks ir baltā koka ēde.

Ar puvi, kas jau ir parādījusies, cīnīties ir sarežģīti. Bieži vien līdz tikai radikālās metodes, proti, sasirgušo zonu izgriešana. Ja pūšanas process ir sācies, to var apturēt vien ar koka konstrukciju rūpīgo kaltēšanu un ventilēšanu. Labāk negaidīt tik ilgi un pūšanu novērst savlaicīgi, tāpat arī kaitēkļu rašanos. Tādēļ materiāls ir jāizvēlas pareizi, jāapdomā pareizie konstruktīvie risinājumi, kā arī jāapstrādā koks ar antiseptiķiem un konservantiem.

ZĀLES KOKAM

Antiseptisko līdzekļu klāsts pasaulē šobrīd ir ārkārtīgi plašs. Taču tie lielākoties ir paredzēti koksnes aizsargāšanai no kaitīgās bioloģiskās ietekmes un nav piemērotas dezinficēšanai, t.i. cīņai ar jau novēroto koksnes saslimšanu. Taču ir arī dezinficējošie līdzekļi: šādas vielas ir paredzētas efektīvai pelējuma, ēdes un puves neitralizēšanai. Tos var izmantot gan iekštelpās, gan ārpus tām, taču tās ir efektīvas vien agrīnajās puves novēršanas stadijās.

Tonējošie līdzekļi ar antiseptiskām piedevām vairāk vai mazāk maina koksnes krāsu un ļoti nebūtiski ietekmē tās faktūru. Šādām vielām lielākoties ir liela krāsu izvēle, taču pārsvarā izmanto puscaurspīdīgos līdzekļus, kas spēj akcentēt koka dabisko skaistumu. Tajā pat laikā tie labi pasargā koksni no apkārtējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem. Kopumā tonētie antiseptiķi labāk pasargā no UV-stariem nekā bezkrāsainie.

Ļoti efektīvi ir līdzekļi, kas iesūcas dziļi koksnē, veidojot aizsargājošo kārtu ar mikroskopiskām porām, kas kokam ļauj elpot jeb izdalīt lieko mitrumu. Līdzeklim piemīt hidrofobās īpašības, tādēļ ūdens nevar nonākt koksnē. Šādus maisījumus izgatavo gruntsūdens veidā ar insekticīdu iedarbību. Iedarbīgākie antiseptiskie preparāti tiek izstrādāti koka grīdu apstrādei mitrās telpās: saunās vai pirtīs.

Ja koka konstrukciju apstrādi veicat paša spēkiem, jāpievērš uzmanība:

• etiķetei (dažus antiseptiskos līdzekļus nedrīkst izmantot iekšdarbos, vai arī tie papildus jāpārklāj ar laku);
• ādas aizsargāšanai (gumijas cimdi, pārsēji elpceļiem);
• nedrīkst izmantot, ja ārā ir spēcīgs vējš un spoža saule, arī mitrā laikā;
• jāklāj divās vai trīs kārtās (instrukcijā norādīts, pēc kāda laika apstrāde jāatkārto);
• antiseptiķa „garantijas kalpošanas laiks" var sasniegt 5 gadus, neticiet ražotāju apgalvojumiem, ka antiseptiskais līdzeklis kalpos 15-25 gadus (izņēmums varētu būt rūpnieciskā kokapstrāde). Parasti līdzeklis jāizmanto atkārtoti pēc 3-5 gadiem.

ACA.LV