allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Comments: 0   Views : 5084

Kā izvēlēties video novērošanas kameru
Drukāts 2008-02-15 16:05  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0

Video kamera - izvelētā objekta attēla avots novērošanai un aizsardzībai. Visi zina, cik daudz video novērošanas sistēmas ir atkarīgas no video kamerām, kuras ir tādu sistēmu pamatelementi. Atbilstoši izvēlēta kamera nodrošina augstas kvalitātes attēlu, bet tā ir galvenā, kaut arī ne vienīgā prasība, ja vēlas uz ekrāna redzēt vēlamās kvalitātes attēlu.
Video kamera ir ļoti svarīga analoģiskās novērošanas sistēmās, bet tā ir vēl svarīgāka mūsdienās strauji popularitāti iegūstošajās digitālajās sistēmās. Tiesa, pat pašas intelektuālākās sistēmas neuzlabos slikta attēla kvalitāti, kurš iegūts konkrētos ekspluatācijas apstākļos izvēloties nepiemērotu video kameru. Šajā gadījumā svarīga informācija var tikt neatgriezeniski pazaudēta. Vēl vajag novērtēt attēla kompresiju un nelielo ātrumu, kā dēļ arī tiek pazaudēta informācija un pasliktinās kvalitāte. Tātad kļūst skaidrs, ka profesionālajās video novērošanas sistēmās video kameru nevar novērtēt pārāk zemu.
Izvēloties video kameru, speciālisti priekšrocību dod augstai attēla kvalitātei, modeļa dizainam un minimālam kameras funkciju kopumam. Tomēr atbilstoša kameras izvēle neatrisina visas problēmas. Nevajag aizmirst, ka slikti ierīkota kamera var izsvītrot visas konkrētā modeļa priekšrocības.
Pēdējo divu gadu laikā strauji ir pilnveidojušās aizsardzības televīzijas tehnoloģijas, bet vēl ātrāk attīstījusies jaunās digitālā attēla informācijas apstrādes, nodošanas un glabāšanas tehnoloģijas. Sakarā ar tādām izmaiņām attēla vidējā kvalitāte un video kameras minimālais funkciju kopums pārstāja interesēt lietotāju, tādēļ kameru ražotājiem vajadzēja piedāvāt jauninājumus.

Video novērošanas kameru klasifikācija

Atkarībā no pasūtītāja prasībām uzreiz var noteikt to, kura aizsargājamās teritorijas vieta obligāti jāredz uz ekrāna. Šis noteikums atvieglo novērošanas kameras izvēli.
Visas novērošanas kameras var iedalīt stacionārajās un vadāmajās, kuras, atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem, iedalās iekštelpu un lauka kamerās.
Stacionārās iekštelpu kameras var iedalīt standarta, bez ierīkota objektīva; cilindriskajās un kupolveidīgajās, kurās ir ierīkots objektīvs ar fiksētu diafragmu, vai objektīvs ar automātiski regulējamu diafragmu.




Vadāmās video kameras, kuru novērošanas laukumu var mainīt no attāluma, pēc konstrukcijas tiek iedalītas standarta, siltuma apvalka ar iemontētu video kameru, kupolveidīgajās.






Fotomatricas

Mūsdienās tiek ražotas tādas fotomatricas, kuras ļauj ne tikai iegūt augstas kvalitātes attēlu, bet arī ir ļoti jūtīgas, jo samazinās gaismas plūsmas zaudējumi, kad tā kļūst par attēla signālu.
Fotomatricas ražo dažas vadošās sabiedrības, kuras specializējas televīzijas video kameru fotomatricu izgatavošanā. Tām pieder arī savas izmēģinājumu laboratorijas. Varētu minēt tādas kā Panasonic, Samsung, Sony, Sharp. Parasti video kameras tiek veidotas, izmantojot šo sabiedrību fotomatricas. Tiesa, attēla kvalitāte mūsdienās ir atkarīga ne tikai no fotomatricas, bet arī no kameras ražotāja izmantotajām shēmām.
Vēl kameras attēla kvalitāti ietekmē kamerās iemontētie objektīvi. Aizsardzības kamerās tiek izmantoti fiksētā un mainīgā fokusējamā attāluma objektīvi. Objektīvu kvalitāte ir atkarīga no stikla tipa, mehāniskajiem komponentiem, konstrukcijas un ražošanas tehnoloģijām.
Ražojamos objektīvus var iedalīt pēc diafragmas pārvaldes veida - manuālie vai automātiskie. Objektīvi ar automātisko pārvaldi tiek pārvaldīti atkarībā no fotomatricā nonākušās gaismas plūsmas, tad mainās objektīva diafragmas atvere, caur kuru tā arī iekļūst. Diafragmu pārvalda ar stiprinātāju. Ir viena tāda objektīvu diafragmas pārvaldes sistēmas īpatnība. ARD objektīvi iedalās divās apakšgrupās. Pirmajā diafragma tiek pārvaldīta ar attēla signālu VD (video drive), bet otrajā diafragmu pārvalda pastāvīgās plūsmas signāls - DD (direct drive).
Šīs divas apakšgrupas atšķiras ar to, ka otrās apakšgrupas objektīvos diafragmas pārvaldes stiprinātāja pusvadītāji attēla kamerā ir izvietoti guļus. Šī shēmas īpatnība izvirza attiecīgas prasības attiecībā uz dažādu ražotāju izgatavoto objektīvu un kameru savstarpējo saderību. Objektīvi ar pastāvīgās plūsmas pārvaldāmām diafragmām ir lētāki. Mūsdienās, kad ražotāji, nevēlēdamies zaudēt tirgu, papildina kameras ar jaunām funkcijām, var izvelēties objektīvu ar jebkura tipa diafragmu. Tomēr vajadzētu izvēlēties pazīstamus drošības ierīču ražotājus - Panasonic, Ernitec, Computar, Canon, Avenir vai Tokina.
Barošanas blokam netiek izvirzītas augstākas prasības, taču to arī vajadzētu izvelēties uzmanīgi, jo tas var ietekmēt kameras darbību. Parasti barošanai izmanto standarta barošanas blokus ar izejošo 220 V/50 Gh spriegumu un 9 vai 12 V sprieguma stabilizatoru.
Atkarībā no kameras modeļa, bloks var atrasties ārpusē vai iekšpusē. Protams, barošanas jautājumā labāks variants ir iekšpusē iemontēts bloks, jo to pārbauda rūpnīcā. Taču tādas video kameras ir neērti izmantot tur, kur pienākas izmantot citu sprieguma avotu vai risinot dizaina problēmas. Tad tiek izmantoti ārpuses barošanas elementi ar izejošā sprieguma stabilizatoriem. Tas ir svarīgs sīkums, par kuru daudzi aizmirst. Ja nav sprieguma stabilizatora, barošana ar mazu pulsāciju bieži kļūst par traucējumu vai nestabilas video kameras darbības cēloni. Iedalot kameras pēc dizaina, var izdalīt šos veidus: taisnstūra, cilindriskas, sfēriskas. Taisnstūra kameras tiek piegādātas bez objektīviem, bet sfēriskajām un cilindriskajām ir iemontēts objektīvs ar fiksēto vai automātisko diafragmu, bet tas ļoti atvieglo lietotāja darbu.
Ko vēl ir lietderīgi zināt ierīkojot kameras?

Apgaismojums

Ja vēlas iegūt skaidru attēlu, vajag parūpēties par labu apgaismojumu. Gaismas avoti var būt dabiskie vai mākslīgie. Dabiskais gaismas avots ir saule. No Zemes virsmas atstarojošās gaismas intensitāte svārstās atkarībā no diennakts laika (no 6000 K līdz 20000 K). Ja intensitāte ir zema, attēls var iegūt sarkanu toni, bet ja augsta - zilu. Mākslīgajiem gaismas avotiem ir atšķirīga intensitāte. Ja vēlas piemēroti izvelēties mākslīgās gaismas avotu, vajag zināt avota, cilvēka acs un URI spektra enerģiju.
Iekarstošais volframa diedziņš aptuveni ¾ enerģijas izstaro infrasarkanajos siltuma staros. Tādu mākslīgās gaismas avotu un video kameru, kuras ir īpaši jūtīgas pret infrasarkanajiem stariem un darbojas melnbaltajā režīmā, darbu var saskaņot. Ja vēlas iegūt krāsainu attēlu, vajadzētu izmantot fluorescences vai halogēna lampu izdalīto gaismu. Mākslīgo gaismu lietderīgi ir izmantot tikai tad, ja nav dabisko gaismas avotu. Tumšajā gada laikā daudzas kameras pārslēdzas uz melnbalto filmēšanas režīmu. Ir pareizi, ja, ierīkojot video kameras, gaismas avots nenokļūt objektīvā. Novērošanas kameras vajadzētu ierīkot augstāk no zemes un pagriezt uz to pašu pusi, uz kuru spīd gaismas avots, bet nekādā gadījumā tieši uz gaismas avotu. Ja tā tomēr notiek, tad ziniet, ka jūsu kamera nevarēs kvalitatīvi novērot apkārtni. Bez tam, nebūtu slikti ierīkot galveno kameru dublējošu kameru vai galveno kameru piesegt ar aizsargfiltru. Šos līdzekļus var izmantot kā kopā, tā arī atsevišķi.

Temperatūra

Ja vēlas, lai kamera laukā labi strādātu, vajag pareizi izvēlēties siltuma aizsargapvalku, kuru tirgū patiešām ir daudz. Vairākums apvalku atšķiras viens no otra ar dizainu un automātisko sildīšanas sistēmu, kuras spēks svārstās no 10 līdz 40 W un nodrošina kameras darbību laukā, ja temperatūra ir no -35° līdz +50°. Tiesa, tāda temperatūra gadās ierobežotā teritorijā. Izmantojot kameru telpās, temperatūra īpaši neietekmē, jo tā reti pārsniedz +5...+40° un parasti visu gadu tā ir ap +20°.

Destabilizējoši faktori

Parasti tos iedala divos tipos - dabiskie avoti un tehnoloģiskas izcelsmes traucējumi. Ja vēlas aizsargāt kameras un to raidīto signālu no tādas iedarbības, tiek izmantoti optiskie vadi, zibeņnovedēji un speciāli no nerūsējoša tērauda ražoti korpusi, kuriem ir atbilstoša drošības klase. Kameras, kas darbojas vietās, kur ir augsts radiācijas līmenis, ilgi nekalpo, jo to visvārgākā vieta ir fotomatrica. Tādās vietās kameras kalpo no dažiem mēnešiem līdz 1,5 gadam.

Izvēloties video kameru un formējot tehniskos uzdevumus, vajag novērtēt dažus faktorus.

Kāda aizsargājamās teritorijas platība ir obligāti jānovēro. Tā var būt ēka, kontroles josla, jumts vai fasāde, koridors, halle, kabinets un tml. Garu un šauru posmu novērošanai vajadzēs ARD objektīvu, kas spēj pārredzēt no 15° līdz 30° leņķim. Objektīvs ar manuālo/fiksēto diafragmu neļaus iegūt nepieciešamo attēla skaidrumu. Ja vēlas novērot plašu teritoriju, vajag ierīkot objektīvu ar redzamības leņķi no 60° līdz 90°. Ja redzamības leņķis lielāks par 90°, attēlā rodas daudz sagrozījumu.
Teritoriju, tādu, kā liels laukums, novērošanas īpatnības ir: ierobežotas iespējas novilkt telekomunikāciju līnijas, sarežģīts reljefs, liels attālums no novērošanas centrālā punkta. Cik lielā attālumā no novērošanas centra ir lietderīgi ierīkot video kameru, nosaka attēla signāla pārraidīšanas veids un iegūtā attēla kvalitāte.

Izvirzītie uzdevumi:
Apkārtnes novērošanā mazāka neredzamā zona.
Kopīga teritorijas kontrole.
Labas attēla kvalitātes nodrošināšana naktī un dienā.
Objekta ievērošana un/vai atpazīšana.
Pārvaldīšana no attāluma un tml.

Vispārīgas rekomendācijas, izvēloties novērošanas kameru

Lietderīgi ir izvēlēties tādu kameras modeli, kurš būs atbilstošs jūsu izvirzītajām daudzajām prasībām. Tiesa, viss laiks, kas tiek veltīts vēlamā modeļa meklēšanai var būt veltīgi izniekots, ja kameru montēs darbinieki, kuriem nav saprašanas par tāda tipa ierīču montēšanu. Tādu sabiedrību skaits samazinās, bet tās tomēr vēl ir. Tās var pazīt pēc tā, cik ilgu laiku tās atrodas tirgū. Sabiedrība, kas netiecas pēc stabilitātes, negrib rūpēties arī par sava personāla profesionalitāti. Parasti tādās organizācijās darbinieki saņem mazas algas, ir liela kadru mainība un tiek slikti veikts darbs. Tikai tā tās var piedāvāt zemas cenas.
Nopietnās sabiedrībās ierīču montēšanai tiek veltīta liela uzmanība. Bez tam, uzņēmuma administrācija veicina savu darbinieku profesionālo pilnveidošanos un aprūpē tos ar mūsdienīgu aprīkojumu un materiāliem. Vai sabiedrība ir uzticama, var noteikt pēc tās ierīkoto objektu skaita. Visu to noskaidrot ir lietderīgi jau iepriekš.
Var izdarīt parastu secinājumu - ja vēlas nodrošināt drošu objekta aizsardzību, jāizvēlas sabiedrība, kuras darbu un termiņu dēļ nav sūdzību. Jebkura sevi cienošā sabiedrība tiecas, lai tās izpildītāji būtu profesionāļi. Tā neielaidīs objektā nesagatavotus cilvēkus, jo no tā ir atkarīga tās konkurētspēja, sasniegumi, uzplaukums un tās klientiem mierīga dzīve.

ACA.LV


Kategorijas: Apsardze

 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu:
 
 
Tēmai atbilstošie uzņēmumi katalogā:

Rīgas reģions

1 ... 4 5 6 7 8 9 10 11 12 ... 14

GVARDEX SIA

Maskavas 222a, Rīga
Tālrunis:+371-67-140899, Mob. tālrunis:+371-26-689118, E-pasts:gvardex@inbox.lv

GVARDS SIA

A. Briāna 9/1, Rīga
Tālrunis:+371-67-371222

HELIKS DS SIA

Aizkraukles 21-345, Rīga
Tālrunis:(+371-7-801599), Mob. tālrunis:(+371-29-241895), E-pasts:heliks@heliks.lv

HOLMS SIA

Artilērijas 40/1 - 13, Rīga
Tālrunis:+371-67-294609

IFO BALT SIA

Brīvības 183, Rīga
Mob. tālrunis:+371-29-983656, E-pasts:ifobalt@ifobalt.lv

INIKA SIA

Baložu iela 26/1, Rīga
Tālrunis:+371-67-614043

ISECO APSARDZES SISTĒMAS SIA

Ganību dambis 17a, Rīga
Tālrunis:(+371-7-517959), E-pasts:iseco@isecoapsardze.lv

ISKADA SIA

Maskavas 14, Rīga
Tālrunis:+371-67-212061, E-pasts:iskada@talcomm.lv

JAGUARDIJA SIA

Katrīnas 2-2, Rīga
Tālrunis:(+371-7-320023), E-pasts:jaguars@jaguars.lv

KLD GRUPA SIA

Aglonas 12-46, Rīga
Tālrunis:(+371-67-131517), Mob. tālrunis:(+371-29-102071), E-pasts:info@kld.lv

1 ... 4 5 6 7 8 9 10 11 12 ... 14