Žogs ap māju un zemesgabalu ir ikviena privātīpašuma neatņemamā sastāvdaļa. Izvēloties un būvējot nožogojumu, jāatceras, ka tam jābūt drošai aizsardzībai pret nelūgtiem viesiem un reizē - dekoratīvajam elementam, kas atbilst kopējam zemesgabala interjeram.

Nožogojums ap zemesgabalu ir lauku mājas nepieciešamais atribūts. Tas var būt zems un tikai skatam, vai arī augsts un nepārvārāms, taču jebkurā gadījumā tam jābūt skaistam. Neglīts žogs spēj sabojāt pat stilīgākās ēkas radīto iespaidu un padarīt bezjēdzīgus ainavas dizainera pūliņus. Nožogojums ir pirmais, ko redz cilvēks, tuvojoties namam.

Nožogojums zemes īpašumam un mājai ir gandrīz tikpat svarīgs, kā ietvars gleznai. Pēc kopējā stila dārza „ietvaram" jāatbilst ēkai, akcentējot tās priekšrocības un reizē kalpojot par ainavas noformējuma elementu. Nosacīti nožogojumus var klasificēt pēc augstuma, izgatavošanas materiāla, caurskatāmības un dekoratīvām funkcijām. Jo augstāks ir žogs, jo sarežģītāk ir to pārvarēt; jo tas ir blīvāks, jo labāk tas slēpj ap māju notiekošo. Taču jebkura augstuma un izmēra žogu var padarīt pievilcīgu - lieta ir ne vien materiāla izvēlē, bet drīzāk būves kvalitātē un izpildīšanas precizitātē.

Mūsdienās var iztikt bez žoga vienīgi apsargājamo kotedžu teritorijā. Ja zemesgabals neatrodas tik drošā vietā, žogam jābūt pietiekami drošam. Taču, kā zināms, nav tādu durvju, ko nevarētu atmūķēt - tāpat nav arī tāda žoga, kas garantēti aizturēs iebrucējus. Tādēļ izvēloties žogu, ir jārod kompromiss starp žoga nepārvaramību, tā ārējo izskatu un cenu.

Vislabāk jau zemesgabala zonēšanas un projektēšanas posmā noteikt, kāds būs žogs. To uzcelšanu gan labāk atlikt līdz brīdim, kad ir jau uzcelta māja un izveidoti dārza pamatelementi, taču pirms koku un krūmu iestādīšanas un zālienu iesēšanas. Darbu veikšanas laikam nepieciešamības gadījumā var uzstādīt nedārgu pagaidu žogu no dēļiem vai metāla tīkla. Kapitālos stabus var ierīkot uzreiz, bet pēc būvdarbu noslēguma pakāpeniski noņemt pagaidu žogu un samontēt pastāvīgo. Skaidrs, ka tīkls īpašumu neizdaiļos, tādēļ tā izmantošana ir attaisnota tikai tad, ja žogam jābūt nemanāmam (lai zemesgabala robežas it kā saplūst ar dabu) vai to paredzēts apslēpt ar dzīvžogu. Labākai maskēšanai jāizmanto tīkls ar zaļu polimēru segumu - vasarā tas tikpat kā nav redzams, bet ziemā gan ir pamanāms.

Vairumā gadījumu žogs netiek slēpts, bet gan ir aktīvs dārza noformējuma elements, taču neveiksmīgas izvēles rezultātā tas var izrādīties agresīvs un ainavu nomācošs. Tādēļ žogs jābūvē tā, lai tas ne vien pasargā no nelūgtajiem viesiem, bet arī izdaiļo dārzu.

Akmens ilgmūžīgums

Izturīgākie žogi ir akmens vai ķieģeļu mūri. Lielbritānijā šādas būves, kas celtas pirms daudziem gadsimtiem, joprojām ir lieliski saglabājušās. Analoģiski arī šodien (tiesa, uz sausā mūrējuma pamata) tiek celtas ne pārāk augstas (apmēram pusmetra augstumā) dārza un balsta sienas, kas dārzu iedala zonās. Tās nav grūti uzcelt un, pareizi rīkojoties, var panākt to kalpošanu daudzu gadu laikā.

Cita lieta ir augstas, divus līdz trīs metrus augstās kapitālbūves. Šādas sienas ir grūti būvēt, īpaši uz slīpās virsmas, tādēļ to būvniecību labāk uzticēt profesionāļiem. Arī izmaksas šādiem žogiem būs lielas, taču tās ir adekvātas, ņemot vērā konstrukcijas ilgmūžību. Šādi žogi godam kalpo ne vienai vien paaudzei. Fundamenta platumam 2-3 reizes jāpārsniedz žoga platums, tādēļ nepieciešami nopietni būvdarbi. Tāpat nepieciešams izmantot pret atmosfēras un mehānisko ietekmi izturīgo dabīgo akmeni (vai arī jāveic papildus akmens apstrāde ar īpašu līdzekli), bet, ja tiek izmantots ķieģelis, tad tas nedrīkst absorbēt mitrumu un plaisāt salā (ideāli piemērots klinkers). Lielas zemesgabala platības gadījumā ķieģeļu vai akmens apjoms, kas nepieciešams garā žoga būvniecībai, ir pielīdzināms apjomam, kas būtu nepieciešams nelielas mājas būvniecībai. Skaidrs, ka šāds prieks nav no lētajiem. Toties ķieģeļu mūris lieliski iederas dabas ainavā un harmoniski saskan ar kaltām vai lietām metāla detaļām un akmens apdari.

Šodien pārsvarā tiek izmantots nevis dabīgais akmens, bet gan dekoratīvā betona paveids - mākslīgais akmens, kas lieliski imitē dabīgo. Krāsu un faktūru dažādība ļauj izvēlēties mākslīgo akmeni jebkurai gaumei. Tas ir lētāks par dabīgo, ērtāks darbā un dažreiz - izturīgāks.

Mākslīgā akmens detaļas žogā var būt pieskaņoti mājas dekoram un mazām arhitektūras formām, bet žoga stabi ar mākslīgā akmens apdari ne vien izskatās glīti, bet arī ļauj ietaupīt uz būvmateriāliem, jo šajā gadījumā pamatā tiek izmantots neizskatīgs ķieģelis. Pēc izturības mākslīgais akmens ir pat pārāks par daudziem dabīgā akmens veidiem, bet neliels svars to padara ērtāku izmantošanā. Nav nekāds brīnums, kas tas ir jau kļuvis par dabīgā akmens nopietnāko konkurentu. Kāda īpaša apkope akmens sienām praktiski nav nepieciešama.

Sienas nodrošinās absolūtu nepieejamību ziņkārīgajiem skatītājiem un reizē pasargās no vēja, taču tāpat kā visas kapitālbūves, šāds žogs veicina „lietus ēnas" rašanos - zeme pie sienas netiek pietiekoši labi mitrināta, tādēļ augiem var būt nepieciešama papildus laistīšana. Būvējot sienu, tajā var iebūvēt arī plauktus un kabatas vertikālā apzaļumojuma ierīkošanai.

Mūsdienīgāks akmens sienas variants ir betona bloku žogs. Nav pareizi tūlīt atcerēties drūmus padomju būvlaukumu pelēkos žogus. Mūsdienās par salīdzinoši zemo cenu var iegādāties dažādas krāsas betona sekcijas, kas imitē dažādu veidu žogus - sākot ar koka režģi un beidzot ar akmens mūri. Ir izstrādāti mākslīgā akmens moduļi dažādu augstumu un dizaina žogu komplektēšanai. Var iegādāties nepieciešamo stabu, šķērssiju un pārējo elementu daudzumu. Tas viss tiek komplektēts ārkārtīgi īsā laikā, rezultātā iegūstot plānu, izturīgu sienu, kuras uzcelšanai nav nepieciešami dārgi un ilgstoši darbi pamatu būvniecībā. Šādu žogu variantu ir daudz, un labākie no tiem diezgan precīzi atveido dabīgos materiālus: pat no ļoti neliela attāluma šķiet, ka siena ir būvēta no kaļķakmens, granīta vai pat koka. Komplektācijas vienkāršums, nelielas izmaksas, faktūru daudzveidīgums un plaša palete, izturīgums pret dabas untumiem - kas vēl būtu nepieciešams?

Metāla izsmalcinātība

Metāla elementi dekorā tiek tradicionāli apvienoti ar akmens mūrējumu. Tērauda vai čuguna liānas ķieģeļu žogus rotā jau gadu simtiem. Klasiskais žoga variants ir masīvie akmens stabi, zems mūrējums un mežģīņu režģis. Režģi, kuri balstās tikai uz metāla stabiem, parādījušies tikai nesen. Režģa izgatavošanas tehnoloģija var atšķirties - kalšana, liešana, štancēšana, metināšana. Materiāls - tērauds vai čuguns. Ornaments - brīvs. Visbiežāk režģis tiek krāsots melnā krāsā, bet rotājumus un uzgaļus nokrāso gaišākus. Metāls periodiski jāatbrīvo no rūsas un jāpārkrāso.

Metāla režģi ir smalki, skaisti, eleganti un izturīgi, taču absolūti caurskatāmi - caur tiem var visu redzēt! Novērst šo trūkumu iespējams ar mūžzaļo dzīvžogu - vislabāk šim nolūkam izmantot tūjas. Arī pats režģis var būt apvīts ar liānām. Augu izvēle - mūžzaļie vai lapu augi - ir atkarīga no tā, vai zemesgabalu ir nepieciešams slēpt no citu acīm arī ziemā.

Taču metāla žogu klāsts neaprobežojas tikai ar režģiem. Mūsdienās izvēle ir tik liela, kā nekad iepriekš. Mūsdienu dārzu dizaineri piedāvā daudzus neparastos risinājumus. Piemēram, žogs no biezām tērauda loksnēm, kas ātri vien pārklājas ar oksīdu plēvi un iegūst cēlā rūsējuma nokrāsu, turpmākajos gados ārējo izskatu nemaina. Regulāri tirgū parādās arī oriģinālas režģu formas. Savukārt mājai no stikla un metāla būs pieskaņots ar nerūsējošo tēraudu pārklātais žogs.

Koka dabīgums

Koksne ir vēl vien materiāls, ko tradicionāli izmanto žogam. Kādā tik veidā tā netiek izmantota - pītais vītolu žogs, žogs no retiem gariem koku stumbriem, kas tiek attīrīti no mizas, visa veida dēļi un dēlīši. Mūsdienās koka žogi ir praktiski aizmirsti, un šādu žogu parasti balsta uz metāla balstiem, kas ir izturīgāki. Bieži var redzēt akmens stabus, zemo sieniņu un koka elementus uz tās. Koka žogu varianti ir dažādi - pinumi no mīkstā materiāla, cieši žogi no dēļiem vai vagondēļa.

Interesanti ir uzliekamie žogi, kad dēļi tiek secīgi piestiprināti dažādos šķērssiju galos vai arī horizontāli, līdzīgi puspavērtām žalūzijām. Rezultātā šāds žogs pasargā no ziņkārīgo skatieniem, taču reizē tiek labi ventilēts un nelaiž cauri vēja brāzmas.

Diemžēl pagātnē palikuši tradicionālie krievu metāla grieztie žogi. Šodien tikai retajās jaunbūvēs vērojami mežģīņu elementi, bet ap moderno māju, pat tad, ja tā ir būvēta no koka, grieztais žogs izskatās nevietā. Lai gan lauku stilā ieturētā māja, protams, ir atvērtāka dažādiem eksperimentiem, nekā klasicisms vai moderna stils.

Neformālajā dārzā par interesantu atrakciju kļūs vītolu pītais žogs - to bieži veido no dzīvajiem zariem, kas laika gaitā iesakņojas, saaug un veido neatkārtojamu tuneli. Šāds žogs ir tikai regulāri jāapgriež.

Lai koka žogs neizskatās pārāk smags, to labāk nekrāsot tumšu - brūnu, tumši zaļu vai tumši sarkanu. Vislabāk izmantot krēmkrāsas, gaiši zilās vai pelēcīgi violetās krāsas - šāds žogs izskatīsies gaisīgi, vizuāli palielinot dārza platību, kas šķitīs it kā miglā tīts. Zaļā krāsa arī nav ieteicama, jo uz šāda fona lapas saplūdīs ar žogu.

Gatavs? Un tagad slēsim

Pat skaistākais žogs nedrīkst būt pilnībā atvērts dārzā esošā cilvēka acīm, pretējā gadījumā viņam, visticamāk radīsies asociācijas ar cietuma pagalmu, īpaši ja žogs ir biezs.

Vislabāk žogu apslēpt ar apzaļumojumiem. Ja to atļauj zemesgabala izmēri, tas var būt arī dzīvžogs. Ja īpašums nav liels, žoga ietekmi var mazināt, vietumis atsvaidzinot to ar kādu krūmu. Tādējādi tas būs redzams tikai atsevišķās vietās, nevis izskatīsies kā nepārtraukta siena. Ainavu tipa dārzā kokus un krūmus pie žoga iestāda brīvā stilā, bet atsevišķās vietās žogu klāj ar liānu segu. Var mēģināt žoga daļu apslēpt ar mākslīgo ruīnu. Ja betona žoga zonu apmūrēt ar veco ķieģeli, bet spraugās iestādīt sūnas, izveidosies senatnīgās ēkas imitācija. Regulāri veidotajā dārzā augi tiek stādīti precīzu rindu veidā, un izstrādājot apstādījumu plānu, ņem vērā arī žoga balstu soli.

Dažviet uz žoga ieteicams izkarināt ziedus podos, nodrošinot svinīgāku tā izskatu. Kādā nomaļākā vietā var uz žoga uzzīmēt kādu ainiņu, piemēram, caur sētu redzamo neeksistējošo dārzu. Iespējams, dažus žoga elementus izdosies izgaismot, šādi panākot interesantus vizuālos efektus.

Liekot lietā iztēli, ikviens, pat banālākais žogs vairs nebūs tikai šķērslis ciemiņiem, bet gan kalpos par mājas rotājumu. Jau projektēšanas gaitā jāizplāno tā veidols un izmantošana, lai tas nav tikai žogs, bet gan īsts dārza rotājums.

Viktors TROPČENKO

www.zagorod.spb.ru