allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Pārejas noteikumi

Comments: 0   Views : 638

Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Pārejas noteikumi
Drukāts 2007-05-25 13:34  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0
1. Zemes reformas laikā pieļaujama dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, kā arī viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas īpašuma tiesiskā reģistrēšana pirms zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.
2. Ikvienu valsts vai pašvaldības dzīvojamo māju, kura līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodota ekspluatācijā, var atsavināt, vienīgi to privatizējot šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts dzīvojamās mājas un tajās esošie dzīvokļi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek nodoti pašvaldībai pēc tam, kad ir segti visi izdevumi attiecībā uz dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai, un tad privatizēti šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pašvaldībām jāpieņem privatizācijai to valsts uzņēmumu dzīvojamās mājas, kuri privatizēti saskaņā ar likumiem "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos", "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" un "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju". Ja valsts dzīvojamā māja un zeme zem tās ir reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda, pašvaldībai nodod dzīvojamo māju kopā ar zemi. Ja pašvaldības dzīvojamā māja nodota ekspluatācijā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, tad tā nododama privatizācijai tikai ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu. Ja valsts dzīvojamā māja nodota ekspluatācijā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, tad tā nododama privatizācijai tikai ar Ministru kabineta lēmumu.
2.1 Šā likuma 7.panta sestajā daļā paredzētajā gadījumā rīcību ar attiecīgo valsts vai pašvaldības zemes gabalu reglamentē Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums.
(18.05.2006. likuma redakcijā)
3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas, izņemot šā likuma 9.pantā un 74.panta ceturtajā daļā paredzētos gadījumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2006. likumu)
4. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts pārdot valsts un pašvaldību dzīvokļu īres tiesības, izņemot likumā "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus" paredzētos gadījumus.
4.1 Līdz lēmuma par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu vai lēmuma par dzīvojamās mājas neprivatizēšanu un mājas saglabāšanu valsts vai pašvaldības īpašumā pieņemšanai aizliegts pārveidot par mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām dzīvojamā mājā esošos dzīvokļus vai dzīvojamās mājas elementus (bēniņus, pagrabtelpas, kāpņu telpas u.c.), kas nepieder pie mājā esošā dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas.
(24.02.2005. likuma redakcijā)
5. Šā likuma 15. un 21. panta noteikumi neattiecas uz dzīvokļa īres tiesību pārdošanu, ja tās tiek pārdotas saskaņā ar likumu "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus".
6. Ikvienu neizīrētu pašvaldības dzīvokli vispirms piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldībā, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Ja likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā neviena šajā punktā minētā persona nav pieteikusies īrēt neizīrēto dzīvokli, to privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ikvienu neizīrētu valsts dzīvokli, kas privatizējams šajā likumā noteiktajā kārtībā, vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas neizīrētais dzīvoklis. Ja mēneša laikā attiecīgās pašvaldības dome (padome) nav pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu pašvaldības īpašumā, neizīrēto dzīvokli privatizē likumā noteiktajā kārtībā. Ja attiecīgās pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par neizīrētā valsts dzīvokļa pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod pašvaldībai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(24.02.2005. likuma redakcijā)
7. Ministru kabinetam, saskaņojot ar Latvijas Pašvaldību savienību, līdz 1995.gada 31.jūlijam apstiprināt Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikumu un tipveida nolikumu par pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām, kā arī līdz 1995.gada 30. septembrim apstiprināt visus pārējos normatīvos aktus, kas nepieciešami dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanai.
8. Ministru kabinetam līdz 1995. gada 31. jūlijam izveidot Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, bet pilsētu un pagastu pašvaldībām līdz 1995.gada 30. septembrim izveidot pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas.
9. Dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju piedāvāšana privatizācijai uzsākama ar 1995.gada 1.novembri.
10. Rīgas pilsētas domei ir tiesības izveidot vairākas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas.
11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,1995, 8. nr.).
12. Sakarā ar 1996.gada 22.augustā izdarītajiem grozījumiem šā likuma 18.pantā un iznomāto neapdzīvojamo telpu izsoļu atcelšanu neapdzīvojamo telpu izsoles, kuras tika izsludinātas līdz 1996.gada 15.augustam, var atcelt attiecīgās pašvaldības dome (padome).
13. Valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas izslēdzamas no uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla un nododamas attiecīgo administratīvo teritoriju pašvaldībām vai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” privatizācijai pēc tam, kad ir segti visi izdevumi par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai, ja Ministru kabinets nav noteicis citu kārtību, kādā finansējama dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai.
14. Ministru kabinetam līdz 1996.gada 31.decembrim noteikt kārtību, kādā fiziskajai personai (personām) bez atlīdzības tiek nodots īpašumā neizīrēts pašvaldības dzīvoklis saskaņā ar šā likuma 47.panta piekto daļu.
15. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi nr.119 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.).
16. Pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” var pieņemt lēmumu uzsākt to dzīvojamo māju privatizāciju, kuras atrodas brīvajā ekonomiskajā zonā vai speciālajā ekonomiskajā zonā, tikai tad, ja šo māju privatizācija ir saskaņota ar attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdi.
17. Personai, privatizējot valsts vai pašvaldības dzīvokli vai viendzīvokļa māju, bez bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanas ir atļauts izmantot savu nepilngadīgo bērnu privatizācijas vai īpašuma kompensācijas sertifikātus. Šajā gadījumā bērni var prasīt īpašuma tiesību atzīšanu uz atbilstošu privatizētā dzīvokļa domājamo daļu vai attiecīgas naudas kompensācijas izmaksu.
18. (Izslēgts ar 05.07.2001. likumu, kas stājas spēkā no 03.08.2001.)
19. Ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts līdz 1998.gada 1.jūnijam, šā likuma 50.panta sestajā daļā minētā daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šīs dienas.
20. Kopīpašuma izbeigšanas kārtība daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, ir šāda:
1) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai, un sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";
2) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt, divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās, valsts vai pašvaldība tai piederošos dzīvokļa īpašumus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodod privatizācijai;
3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu un šo pārejas noteikumu 20.punktu;
4) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas rīko izsoli, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par izsoli un termiņu, līdz kuram personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, var pieteikties uz attiecīgo izsoli, kā arī nosūta piedāvājumu realizēt pirmpirkuma tiesības šādām personām:
a) kopīpašniekiem - uz pārdodamo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā latos,
b) dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas pirmpirkuma tiesības. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, tad īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai par 50 procentiem no kopējās šajā mājā izīrētās platības. Dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo domājamo daļu, kas atbilst dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējai platībai, par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā privatizācijas sertifikātos, bet uz domājamo daļu, kas pārsniedz dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējo platību, - veicot maksājumu pilnā apmērā latos.
5) ja izsoles paziņojumā noteiktais pieteikšanās termiņš ir nokavēts, personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, zaudē izpirkuma tiesības uz pārdodamo domājamo daļu;
6) ja uz izsoli ir pieteikušies viens vai vairāki kopīpašnieki un viena vai vairākas dzīvokļu īrnieku grupas vai viens vai vairāki kopīpašnieki vai dzīvokļu īrnieku grupas, kas izveidotas atbilstoši šā punkta 4.apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem, tiek rīkota izsole starp personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības. Katrs kopīpašnieks un katra dzīvokļu īrnieku grupa ir patstāvīgs izsoles dalībnieks;
7) starpība starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu ir apmaksājama latos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2006. likumu)
21. Valsts dzīvojamās mājas, kā arī dzīvojamās mājās valsts īpašumā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, par kuru privatizēšanu nav noslēgti pirkuma līgumi un kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (turpmāk — dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek nodotas to pilsētu un pagastu pašvaldību īpašumā, kuru administratīvajā teritorijā attiecīgās mājas atrodas.
22. (Izslēgts ar 27.06.2002. likumu).
23. (Izslēgts ar 27.06.2002. likumu).
24. Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju likvidē ar Ministru kabineta rīkojumu. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā likvidējama Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, un dienu, no kuras tā uzskatāma par likvidētu. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas saistības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārņem valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.
24.1 Šā likuma 59.pantā noteikto funkciju pildīšanu valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” uzsāk no 2004.gada 1.janvāra.
25. (Izslēgts ar 26.10.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.11.2000.).
26. Pašvaldības dome (padome) lēmumu par attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības izbeigšanu var pieņemt, ja privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvātas visas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās privatizācijai nododamās pašvaldības dzīvojamās mājas.
27. (Zaudējis spēku no 01.07.2004.).
28. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija saņem dotāciju no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā līdz šo māju nodošanai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” saskaņā ar valsts budžeta likumu 2004.gadam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.08.96. likumu, 28.11.96. likumu, 11.06.97. likumu, 07.05.98. likumu, 16.12.99. likumu, 26.10.2000. likumu, 05.07.2001. likumu, 27.06.2002. likumu, 20.11.2003. likumu un 30.10.2003. likumu)
29. Privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" nosūta šā likuma 79.pantā paredzēto paziņojumu laikā līdz 2004.gada 1.decembrim.
(07.04.2004. likuma redakcijā)
30. No 2006.gada 1.septembra valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, to domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī dzīvojamās mājās esoši dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30.1 punktā paredzētos gadījumus.
(18.05.2006. likuma redakcijā)
30.1 Pēc 2006.gada 1.septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizē:
1) dzīvojamās mājas un tajās esošos privatizācijas objektus, ja lēmumi par šo dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu valsts aģentūrai "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības domei (padomei) jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim;
2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā un ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu valsts aģentūrai "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības domei (padomei) jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim. Šis noteikums attiecas uz tām valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā esošajām daudzdzīvokļu mājām, kurās kopīpašums ir izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam;
3) privatizācijas objektus šā likuma 83.pantā paredzētajos gadījumos.
(18.05.2006. likuma redakcijā)
30.2 Valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim.
(18.05.2006. likuma redakcijā)
31. Šo pārejas noteikumu 27.punkts ir spēkā līdz 2004.gada 30.jūnijam.
(07.04.2004. likuma redakcijā)
32. Šā likuma 84.panta noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.
(07.04.2004. likuma redakcijā)
33. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācija, kas uzsākta līdz 2004.gada 1.jūlijam saskaņā ar šo pārejas noteikumu 27.punkta noteikumiem, tiek pabeigta atbilstoši minētajiem noteikumiem.
(07.04.2004. likuma redakcijā)
34. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim apstiprina dzīvojamo māju pārvaldnieku kompetences kritēriju noteikšanas, pārvaldnieku sertificēšanas un viņu apmācības organizēšanas kārtību.
(07.04.2004. likuma redakcijā)
35. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.septembrim apstiprina privatizācijas ierosinājumu reģistrācijas kārtību.
(07.04.2004. likuma redakcijā)
36. Ja mākslinieka darbnīca ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās dienai, tā privatizējama, piemērojot likumā noteikto dzīvokļa privatizācijas kārtību.
(24.02.2005. likuma redakcijā)
37. Ministru kabinets pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierosinājuma var atjaunot dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā šā likuma spēkā stāšanās dienā tai bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Šādā mājā esošie izīrētie dzīvokļi un iznomātās mākslinieku darbnīcas nododamas privatizācijai, ja attiecīgo dzīvojamo telpu īres līgumi vai mākslinieku darbnīcu nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995.gada 25.jūlijam. Pārējie šādā mājā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.
(24.02.2005. likuma redakcijā)
38. Pašvaldības dome (padome) var atjaunot dzīvojamās mājas statusu ēkām, kurās esošie (vai bijušie) dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ja minēto objektu privatizācijas brīdī ēka bijusi dzīvojamā māja un līdz tās nodošanai privatizācijai mainīts ēkas lietošanas veids, kā rezultātā ēka vairs nav dzīvojamā māja.
(24.02.2005. likuma redakcijā)
39. Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.decembrim izstrādā kārtību, kādā izveido, uztur un attīsta situācijas novērošanas, analīzes, prognozēšanas un kontroles informācijas sistēmu un datu bāzi mājokļu jomā (mājokļu monitoringa sistēmu).
(24.02.2005. likuma redakcijā)












































 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu: