allconstructions.com [ Lithuania (LT), Latvia (RU), Poland (PL), UK (EN), Germany (DE), Russia (RU) ] | leisureguide.info) | anonsas.lt | autoreviu.lt | visasverslas.lt | viskas.lt | agrozinios.lt

Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

Comments: 0   Views : 464

Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
Drukāts 2007-05-25 13:57  

Visitor rating 0.0 / Total 0.0
73.1 pants. Gadījumi, kad piemērojama dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājā esošo:
1) dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli;
2) mākslinieku darbnīcu nomnieki, kuri ir mākslinieki atbilstoši šā likuma 1.panta 19.punkta prasībām, vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu;
3) neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto neapdzīvojamo telpu.
(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami attiecībā uz valsts vai pašvaldības pārziņā esošajiem neprivatizētajiem dzīvokļiem daudzdzīvokļu mājās, kurās dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" vai likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju".
(3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu teritorijā.
(4) Dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājās, kuras pēc 1940.gada 21.jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz valstij vai pašvaldībai piederošām ēkām, kurām nav dzīvojamās mājas statusa.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.98. likumu, 26.10.2000. likumu, 14.12.2000. likumu, 05.07.2001. likumu un 20.11.2003. likumu)
73.2 pants. Institūcijas, kuras nodod dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
Valsts viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodod īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”, bet pašvaldības viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājā esošu izīrētu dzīvokli, iznomātu mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu - pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. likumu un 20.11.2003. likumu)
73.3 pants. Kārtība, kādā dzīvokļi nododami īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
(1) Lai iegūtu īpašuma tiesības uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi iesniedz iesniegumu privatizācijas komisijai.
(2) Privatizācijas komisija mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
(3) Lēmumu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja:
1) dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli;
2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.
(4) Ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevēlas īrēto dzīvokli iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrēto dzīvokli var privatizēt šā likuma 6. pantā norādītā persona. Šajā gadījumā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas iegūt īpašumā īrnieka īrēto dzīvokli.
(5) Neizīrētu valsts vai pašvaldības dzīvokli var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar pašvaldības domes (padomes) vai valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” lēmumu, ievērojot šā likuma 15. vai 21., kā arī 36., 37., 38. un 39.panta noteikumus.
(6) (Izslēgta ar 24.02.2005. likumu).
(7) Privatizācijas komisija divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta īrniekam paziņojumu, kurā norāda lēmumā noteikto maksu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa.
(8) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts. Lai kopējā dzīvokļa īrnieki iegūtu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai savu īrēto kopējo dzīvokli, viņiem ir jānoslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība.
(9) Maksājumus par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īrnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.98. likumu, 20.11.2003. likumu un 24.02.2005. likumu)
73.4 pants. Kārtība, kādā neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nododamas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
(1) Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nomnieks, lai iegūtu īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas novērtēšanu un neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nomas līgumu. Neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu novērtēšana tiek veikta saskaņā ar šā likuma 27.panta noteikumiem.
(2) Privatizācijas komisija mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas novērtē neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu, ja nomnieks samaksājis maksu par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas novērtēšanu. Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas novērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3) Privatizācijas komisija mēneša laikā no neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas novērtēšanas dienas nosaka neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas pirkuma maksu, pieņemto lēmumu paziņojot nomniekam.
(4) Pēc paziņojuma saņemšanas nomniekam mēneša laikā jāiesniedz privatizācijas komisijai vai nu apstiprinājums neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas privatizācijai par noteikto pirkuma maksu, norādot maksājumu izdarīšanas kārtību un iesniedzot dokumentus, kas apliecina, ka ir izpildīti šā likuma 17.panta otrajā daļā vai 18.panta otrajā daļā minētie nosacījumi, vai neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas privatizācijas atteikums. Atteikuma gadījumā nomniekam saglabājas tiesības privatizēt savu nomāto neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja nomnieks neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas privatizācijas un noteiktās pirkuma maksas apstiprinājumu iesniedz vēlāk nekā mēneša laikā, attiecīgā neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca ir jānovērtē atkārtoti, izņemot gadījumus, kad nomnieks noteiktajos termiņos un noteiktajā kārtībā ir apstrīdējis privatizācijas komisijas noteikto pirkuma maksu.
(5) Mēneša laikā no nomnieka apstiprinājuma saņemšanas dienas privatizācijas komisija pieņem lēmumu par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un par to paziņo nomniekam.
(6) Maksu vai pirmo iemaksu par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nomnieks izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. likumu)
73.5 pants. Maksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
(1) Maksu par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai veido privatizācijas sertifikātos noteikta maksa par dzīvokli un latos noteikta maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai. Ja dzīvoklis tiek nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, īrniekam nav jāmaksā privatizācijas sertifikātos noteiktā maksa par dzīvokli šā likuma 47.panta pirmajā, otrajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajos gadījumos.
(2) Kārtību un apmērus, kādos nosakāma maksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma 43.panta ceturtās daļas noteikumus.
(3) Līdzekļi, kas iegūti, nododot dzīvokļus īpašumā līdz dzīvojamo māju privatizācijai, izlietojami šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.98. likumu, 30.10.2003. likumu un 24.02.2005. likumu)
73.6 pants. Maksa par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
(1) Maksu par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma 45. un 46.panta noteikumus.
(2) Maksu par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai veido:
1) pirkuma maksa saskaņā ar šā likuma 43.pantā noteikto kārtību;
2) maksa par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai;
3) maksa par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas novērtēšanu.
(3) Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nomnieks pirkuma maksu var maksāt pa daļām, izdarot periodiskus maksājumus ne ilgāk kā piecu gadu laikā.
(4) Pirkuma maksas nodrošināšanai valstij vai pašvaldībai par labu ar šo likumu tiek piešķirtas ķīlas tiesības uz neapdzīvojamām telpām vai mākslinieku darbnīcām, kuras nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Reģistrējot neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā (turpmāk - Kadastra reģistrs), vienlaikus nostiprināmas ķīlas tiesības valsts vai pašvaldības labā nenomaksātās summas apmērā.
(5) Līdzekļi, kas iegūti, nododot neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, izlietojami šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot maksu par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas novērtēšanu, kuru nomnieks ieskaita attiecīgās privatizācijas komisijas norādītajā kontā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 24.02.2005. likumu)
73.7 pants. Apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo
telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
(1) Pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu un dokumentu, kas apliecina, ka ir izdarīta samaksa par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, Valsts zemes dienests izsniedz īrniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
(2) Neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nomniekam apliecību par īpašuma tiesībām uz neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz, pamatojoties uz privatizācijas komisijas pieņemto lēmumu, dokumentu, kas apliecina nomnieka izdarīto samaksu vai pirmo iemaksu par neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, un ķīlas līgumu, ja tāds noslēgts par labu valstij vai pašvaldībai.
(3) Apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Valsts zemes dienests izsniedz divu nedēļu laikā no šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. likumu)
73.8 pants. Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas, neapdzīvojamās telpas un to īpašnieku reģistrēšana
(1) Dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tiek reģistrēti Kadastra reģistrā. Kadastra reģistrā reģistrējamas arī ķīlas tiesības, kas nodibinātas uz dzīvokļa īpašumu, un citi dzīvokļa īpašuma apgrūtinājumi. Reģistrācija Kadastra reģistrā pēc juridiskām sekām pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā.
(2) Valsts zemes dienests ne retāk kā reizi mēnesī ziņo valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” un attiecīgajām pašvaldībām par reģistrētajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām, neapdzīvojamām telpām un to īpašniekiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.98. likumu un 20.11.2003. likumu)
73.9 pants. Rīcība ar īpašumā nodoto dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
(1) Persona, kura ieguvusi dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstama par īpašnieku no brīža, kad dzīvoklis, mākslinieka darbnīca, neapdzīvojamā telpa un to īpašnieki reģistrēti Kadastra reģistrā.
(2) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam un attiecīgajai valsts institūcijai vai pašvaldībai ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz savstarpējs līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.
(3) Ikviens, kas darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstams par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku, ja viņš ir reģistrēts Kadastra reģistrā.
(4) Ja dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir iegūta darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā, ieguvējs minēto īpašumu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai reģistrē Kadastra reģistrā pēc tam, kad ir noslēgts līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā. Šis līgums tiek noslēgts līdz dzīvojamās mājas privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Valsts institūcijai vai pašvaldībai un dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu jānoslēdz mēneša laikā no darījuma noslēgšanas vai mantojuma iegūšanas dienas.
(5) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.
(6) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu reglamentē likums "Par dzīvokļa īpašumu" tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.
(7) Darījumi, kurus slēdz dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz tās privatizācijai, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti. Nododot dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai personai, kurai privatizācijas brīdī ir īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā ķīlas līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.
(8) Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam jānoslēdz šā likuma 40. pantā minētais pirkuma līgums paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā.
(9) Ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.98. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)







 


Add your comment or vote!

Log in to leave a comment or vote or Reģistrēties



Menu: