57.pants. Privatizācijas komisijas

(1) Privatizācijas komisijas ir pilsētu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.
(2) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbību reglamentē šis likums un attiecīgās pašvaldības domes (padomes) apstiprināts nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto tipveida nolikumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.97. likumu un 20.11.2003. likumu)

58.pants. Valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”

Valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” veic dzīvojamo māju privatizācijas uzraudzību, valsts dzīvojamo māju privatizāciju, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
(20.11.2003. likuma redakcijā)

59.pants. Valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” kompetence

(1) Valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” ir pienākums:
1) uzraudzīt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbību;
2) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);
3) izstrādāt privatizācijas nodrošināšanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus;
4) sniegt bezmaksas konsultācijas;
5) ne retāk kā reizi pusgadā sniegt pārskatu Ministru kabinetam par privatizācijas norisi;
6) nodot valsts daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;
7) izstrādāt normatīvo aktu projektus par valsts dzīvojamo māju nodošanu pašvaldībām un par dzīvojamo māju saglabāšanu valsts īpašumā;
8) koordinēt valsts dzīvojamo māju nodošanu pašvaldībām;
9) veikt valsts dzīvojamo māju privatizāciju;
10) nodot valsts dzīvojamās mājās esošos neprivatizētos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas, neapdzīvojamās telpas un neprivatizētās valsts dzīvojamās mājas pašvaldībām;
11) uzturēt, aktualizēt un pilnveidot dzīvojamo māju privatizācijas elektronisko datu bāzi, nodrošinot bezmaksas sadarbību ar citu valsts un pašvaldību institūciju informācijas sistēmām (reģistriem), un uz tās pamata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot, uzturēt un attīstīt situācijas novērošanas, analīzes, prognozēšanas un kontroles informācijas sistēmu un datu bāzi mājokļu jomā (mājokļu monitoringa sistēmu);
12) apkopot un uzturēt informāciju par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā;
13) veikt dzīvojamās mājās esošo valsts daļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzraudzību;
14) pārvaldīt tās valdījumā esošās valsts dzīvojamās mājas līdz to nodošanai dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, ievērojot Civillikuma un citu likumu noteikumus;
15) izstrādāt un likumos noteiktajā kārtībā saskaņot namu pārvaldnieku izglītības programmu paraugus namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā.
(2) Valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” ir tiesības:
1) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);
2) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);
3) izdot pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām metodiskos norādījumus par dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darba organizāciju;
4) pieprasīt un saņemt no pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām, kā arī no valsts un pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām informāciju, kas saistīta ar privatizāciju;
5) veikt citas šajā likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās funkcijas;
6) piedalīties privatizēto dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas organizēšanā, kā arī organizēt privatizēto dzīvokļu īpašnieku un to apsaimniekotāju apmācību par dzīvojamo māju apsaimniekošanas jautājumiem;
7) ar pilsētas un novada domes, pagasta padomes vai rajona padomes pilnvarojumu privatizēt attiecīgo pašvaldību dzīvojamās mājas;
8) sniegt maksas pakalpojumus savas kompetences ietvaros atbilstoši reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra apstiprinātajiem pakalpojumu veidiem un tarifiem;
9) pieprasīt un saņemt no citām valsts informācijas sistēmām bezmaksas informāciju, kas nepieciešama dzīvojamo māju privatizācijas elektroniskās datu bāzes uzturēšanai un aktualizēšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.96. likumu, 11.06.97. likumu, 16.12.99. likumu, 26.10.2000. likumu, 27.06.2002. likumu, 20.11.2003. likumu, 07.04.2004. likumu un 18.05.2006. likumu)

60.pants. Pilsētu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas

(1) Pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju piecu locekļu sastāvā un tās priekšsēdētāju ieceļ attiecīgās pilsētas dome.
(2) Pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisiju piecu locekļu sastāvā un tās priekšsēdētāju ieceļ attiecīgā pagasta padome.
(3) (Izslēgta ar 20.11.2003. likumu).
(4) Pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisija un pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisija organizē attiecīgās pilsētas un attiecīgā pagasta administratīvajā teritorijā esošo valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju.
(5) Pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbību finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta, valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem un pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.98. likumu, kas stājas spēkā no 02.06.98.)

61.pants. Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju funkcijas

(1) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas patstāvīgi, kā arī ar pieaicināto ekspertu palīdzību organizē objektu privatizāciju saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šo objektu privatizācijas kārtību.
(2) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pieņem lēmumus un rīkojas patstāvīgi, ciktāl to darbību nereglamentē šis likums vai citi normatīvie akti.
(3) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas reizi ceturksnī sniedz pārskatu valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” par privatizācijas norisi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu)

62.pants. Pienākumu sadale starp pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju locekļiem

(1) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas savu darbību veic koleģiāli, tās ir tiesīgas pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļiem.
(2) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pieņem lēmumus ar komisijas locekļu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja alternatīvi lēmumi saņem vienādu balsu skaitu, komisijas lēmumu pieņem tādā redakcijā, par kuru balsojis komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē - komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
(3) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju sēdes protokolē. Ja rodas domstarpības par komisijas lēmuma saturu vai tā izpildes kārtību, lēmums ir spēkā tādā formulējumā, kādā tas fiksēts sēdes protokolā. Komisijas loceklim, kas nepiekrīt komisijas lēmumam, ir tiesības rakstveidā pievienot protokolam savu atsevišķo viedokli.
(4) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju locekļu funkcijas un viņu pienākumu sadali savas kompetences ietvaros komisija nosaka patstāvīgi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu)

63.pants. Pilsētas vai pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja tiesības

(1) Pilsētas vai pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē - komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir tiesīgs ar vienpersonisku lēmumu apturēt komisijas lēmuma izpildi, nekavējoties paziņojot par to komisijas locekļiem un attiecīgā lēmuma tiešajiem izpildītājiem, ja viņš var pamatot, ka attiecīgais komisijas lēmums nav likumīgs.
(2) Ja Pilsētas vai pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisija, nedēļas laikā pēc attiecīgā lēmuma apturēšanas to atkārtoti izskatījusi pēc būtības, atzīst, ka komisijas priekšsēdētāja lēmums apturēt komisijas lēmumu nav likumīgs, tā pieņem atkārtotu komisijas galīgo lēmumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu)

64.pants. Pašvaldības pārraudzība pār dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbību

(1) Pašvaldībai ir tiesības kontrolēt un uzraudzīt tās ieceltās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un šīs komisijas priekšsēdētāja darbības likumību.
(2) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības:
1) atcelt vai grozīt dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nelikumīgus lēmumus vai apturēt komisijas nelikumīgu darbību;
2) atcelt dzīvojamo māju privatizācijas komisiju vai tās priekšsēdētāju, ja atkārtoti netiek pildīti vai tiek pārkāpti likumi vai Ministru kabineta noteikumi.
(3) (Izslēgta ar 20.11.2003. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.98. likumu, kas stājas spēkā no 02.06.98.)

65.pants. Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības tiesiskā reglamentācija
Citus pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības noteikumus reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi
66.pants. Dzīvojamās mājas privatizācijas tehniskās izpildes apmaksa un nodokļi (nodevas)
(1) Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, visas personas norēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros. Personas, kuras dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvušas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tiek atbrīvotas no samaksas par privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju.
(2) Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, fiziskās personas norēķinās privatizācijas sertifikātos, bet juridiskās personas - latos.
(3) Darījumus (līgumus, vienošanās), kurus slēdz privatizācijas komisija ar privatizācijas objektu pircējiem, maksājumus, kas saistīti ar privatizācijas objektu privatizāciju atklātā izsolē, kā arī privatizācijas objektu nodošanu jaunajiem īpašniekiem atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.11.96. likumu, 11.06.97. likumu un 24.02.2005. likumu)

67.pants. Dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu izmantošana

(1) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 60 procentu apmērā ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai un dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā, kā arī apsaimniekošanas organizēšanai pēc to privatizācijas.
(2) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi 40 procentu apmērā ieskaitāmi valsts pamatbudžetā un Finanšu ministrijas norādītajā kontā Valsts kasē un izmantojami valsts parāda samaksai un pārfinansēšanai.
(3) Līdzekļi, kas iegūti, privatizējot neizīrētus dzīvokļus šā likuma 15.panta astotajā daļā, 21.panta astotajā daļā un 73.3 panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības ienākumos.
(4) Visi līdzekļi, kas iegūti, šā likuma 15.panta astotajā daļā, 21.panta astotajā daļā un 73.3 panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā privatizējot valstij piederošos neizīrētos dzīvokļus, pēc izsoļu organizēšanas izdevumu segšanas ieskaitāmi Finanšu ministrijas norādītajā kontā Valsts kasē un izmantojami valsts parāda samaksai un pārfinansēšanai.
(5) No līdzekļiem, kas ieskaitīti valsts pamatbudžetā saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” saņem dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un to izmanto:
1) dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai;
2) dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā;
3) privatizēto dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas organizēšanai;
4) šā likuma 59.pantā noteikto funkciju veikšanai.
(1998.gada 7.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2000. likumu, 05.07.2001. likumu, 27.06.2002. likumu, 30.10.2003. likumu un 07.04.2004. likumu)